Pīredzis giušona pi frīzu Nīderlandē

Ritiņs izrūtuots ar Frīzu karūga simbolu – stilizātom iudiņa rūzis lopom.

“Latgolys Studentu centrs” turpynoj dorbuotīs storptautiskajā projektā*, kura mierkis ir styprynuot mozuoklītuotuos volūdys, tymā skaitā latgalīšu volūdu. Projekta ītvorūs bīdreibys puorstuove Vineta Vilcāne nūbraukuse iz Nīderlandi īsapazeit ar frīzu volūdys situaceju, izzynuot, kas teik dareits volūdys saglobuošonai i populariziešonai i kū nu tuo vysa var vuiceitīs latgalīši.

Kas ir frīzu volūda?

Frīzu volūda ir Nīderlandis ūtruo oficialuo vaļsts volūda, kas teik lītuota Frīzlandis provincē – vaļsts zīmeļūs. Tei ir vīna nu germaņu volūdu, kurai daudz kūpeiga ar angļu volūdu, sovukuort holandīšu volūdu ītekmiejuse vuocu volūda. Storp frīzu i ūtrū oficialū volūdu, holandīšu volūdu, ir dīz gon lelys atškireibys, i holandīšim, kurim kasdīnā nav saskaris ar frīzu volūdu, ir cīši pagryuši tū saprast.

Harlingena- vīna nu 11 Frīzlandis viesturiskajom piļsātom.

Frīzlandis proviņcē dzeivoj ap 650 tyukstušys cylvāku i teik lāsts, ka pusei nu jūs frīzu volūda ir dzymtuo. Kūpumā Nīderlandē ir nadaudz vaira kai 17 miljoni īdzeivuotuoju, i vēļ vaira ite ir velosipedu. Procentuali nu kūpejuo īdzeivuoju skaita vaļstī frīzu volūdu Nīderlandē lītoj mozuok cylvāku nakai latgalīšu Latvejā.

Volūda školuos i pošvaļdeibuos

Vydslaikūs senejuo frīzu volūda beja ari regiona oficialuo volūda, tok ar 16. godu symtu suoce zaudēt sovys pozicejis i turpmuok kai oficialū volūdu regionā izmontuoja holandīšu.

Ilgu laika pūsmu frīzu volūdu frīzi lītuoja saimē, tok suocūtīs Eiropys tautu nacionalajai atmūdai, frīzi suoce apsazynuot sovys volūdys bogoteibu i styprynuot tuos pozicejis regionā. Pošuos 20. godu symta suokuos atsevišķuos Frīzlandis školuos frīzu volūdu suoce vuiceit kai fakultativu. Pīcdasmytajūs godūs Frīzlandē dažys školys puorguoje iz bilingvalū apvuiceibu, izmontojūt frīzu i holandīšu volūdu. 

Myusu dīnuos Frīzlandē dorbojās daudzys trilingvaluos školys, kur paraleli frīzu i holandīšu volūdai izgleiteibys procesā teik integrāta angļu volūda. Tok tei jūprūjom ir vacuoku izvēle, ci bārnus laist školā, kur vuica frīzu volūdu.

Volūdys praktiskuo pīlītuojuma ziņā frīzu volūda ir daudz lobuokā situacejā nakai latgalīšu. Pyrmkuort, jau byutisks ir fakts, ka volūda ir izgleiteibys sistemā i tei nav atsevišķu školuotuoju aizaraušona i iniciativa. Ūtrkuort, volūdys oficialais statuss tū ļauj pilneibā lītuot komunikacejā ar vītejom pošvaļdeibom i oficialajom īstuodem. Nu pošvaļdeibu darbinīku teik praseitys frīzu volūdys zynuošonys. Treškuort, volūda ir pamonama publiskajā telpā, pīmāram, cīmu i piļsātu nūsaukumi ir gon frīzu, gon holandīšu volūdā. Ari vairuoki medeji sovu saturu sagatavej frīzu volūdā.

Cīmata nūsaukums pīraksteits frīzu i holandīšu volūdā.

Leidzeigi kai ar latgalīšu volūdu, ari na vysi frīzu volūdys lītuotuoji zyna tuos rokstu volūdu. Daudzi jaunīši naredz motivaceju vuiceitīs raksteibu, lai gon lepojās ar sovu frīziskū izcelsmi i volūdu i lobpruot tymā sasarunoj sovā storpā, tok sarakstei izavielej holandīšu volūdu. Itys paruoda, ka na vīnmār, kod volūdai ir atbolsts nu “augšys”, tod volūdys lītuotuoji steidz izmontuot kotru vareibu tymā komunicēt. Turkluot globalizacejis laikmetā mozajom volūdom lels izaicynuojums ir angļu volūda.

Afûk i Frīzu akademeja

Lela lūma frīzu volūdys saglobuošonā i populariziešonā ir divejom sabīdryskajom organizacejom – 1928. godā dybynuotajai “Algemiene Fryske Ûnderrjocht Kommisje” (Vyspuorejuo frīzu izgleiteibys komiseja (Afûk)) i 1938. godā dybynuotajai “Fryske Akademy” (Frīzu akademeja). Obejis organizacejis dorbojās vēļ da myusu dīnu.

Vineta Vilcāne ar Afûk puorstuovi  Mirjamu Vellingu. 

Frīzu akademeja frīzu volūdys vaicuojumu rysynoj zynuotniskā leiminī. Sovukuort Afûk darbeiba vaira vārsta iz volūdys lītuotuojim, i bīdreibys darbeibā var saredzēt daudz kūpeiga ar “Latgolys Studentu centra” aktivitatem. Afûk darbeibu finansiali atbolsta Frīzlandis pošvaļdeibys, kas ļaun organizacejai olguot darbinīkus (itūšaļt tymā struodoj ap 30 cylvāku) i eistynuot ilgtermiņa projektus. Bīdreiba pīduovoj frīzu volūdys kursus i reikoj akcejis volūdys i literaturys populariziešonai. Afûk ir ari gruomotu izdeviejs frīzu volūdā, ik godu izdūdūt ap 50 gruomotom. Tuos ir gon originalliteratura frīzu volūdā, gon tulkuojumi nu holandīšu i angļu volūdom. Daudzi teik izdūts bārnu gruomotu frīziski, tai veicynojūt volūdys lītuošonu saimēs. Afûk izdūd ari atseviškys gruomotys angļu volūdā par frīzu volūdu i kulturu, kas padora volūdu pamonamuoku uorpus Nīderlandis.

* Eiropys Komisejis atbaļsteitais projekts “Mozuoklītuotuos volūdys, leluos īspiejis. Sadarbeiba pietnīceibā, kūpīnu īsaisteišona i inovativi vuiceišonuos reiki – COLING” (Minority Languages, Major Opportunities. Collaborative Research, Community Engagement and Innovative Educational Tools — COLING) paredz styprynuot “mozuos” volūdys – tuos, kas nav golvonuo vaļsts volūda i kurys lītoj tikai daļa sabīdreibys.

Projekta aktivitatem var sekuot leidza Facebook.com i Twitter.com.

Roksta autore: Vineta Vilcāne

Pastuosti cytim!

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site is protected by reCAPTCHA and the Google Privacy Policy and Terms of Service apply.