Gruomotys

Laura Melne, Vivianna Maria Stanislavska. “Sunāns breiveibā” (2023)

Komiksa golvonais varūņs ir suņs vuordā Sunāns, kurs saiminīku dzeivisvītys mainis deļ byus spīsts puormeit sev īrostū piļsātys vidi iz Latgolys laukim. Tī jam byus juosavuica sadzeivuot kai ar dabuotū breiveibū, tai saimisteibys sorgu da ituo – kači. Gruomota dūs vareibu bārnim īpasazeit kai ar myusu dīnu piļsātys, tai lauku dzeivi, mudynuos byut drūsmeigim i sovā vydā draudzeigim.

Gruomota ir Laurys Melnis debejis dorbs. Komiksa muokslineica Vivianna Maria Stanislavska, redaktore Jana Egle.

Gruomotys izdūšonu atbaļstejuse Vaļsts kulturkapitala fonda Latgolys kulturys programa, kurū eistynoj Latgolys regiona atteisteibys agentura, bet finansiali atbolsta A/S “Latvijas valsts meži”.

Vinsents Flikigers, Edeite Husare. “Trusīni vessim reitā pi puiša” (2022)

Gruomotys “Trusīni vessim reitā pi puiša” idejis autors ir šveicīšu muokslinīks i muzikis Vinsents Flikigers. Ituo izdavuma ideja – apvīnuot eisus i kūduleigus stuosteņus, kuru radeišonys izaicynuojumam ļuovusēs Edeite Husare, ar Vincenta zeimiejumim, rodūt myusdīneigu izdavumu par Latgolys šudiņdīnu. Stuosteņu golvonuo dūma ir īmyužynuot tūs kulturviesturis voi vīnkuorši dzeivis faktus, kas myusdīnu Latgolā ir kasdīna, nu daudzūs gadīņūs dreiži nu tuos var ari pagaist, pīmāram, dzīduošona pi krystu voi pīna goldi ceļa moluos.

Izdavuma redaktore ir Ilze Sperga, bet muokslineica Daina Salmiņa, angļu volūdys tulkuojumu taisejs Džeids Vils (Jayde Will), bet vuocu volūdys verseju taisejuse Nikole Naua (Nicole Nau).

Izdavuma “Trusīni vessim reitā pi puiša” topšona īspieja ar Latgolys kulturys programys paleigu, kū eistynoj Latgolys regiona atteisteibys agentura ar Vaļsts kulturkapitala fonda un A/S “Latvijas valsts meži” atbolstu.

Cybuļskis Juoņs, Cybuļskis Viktors. “Atmiņuos Latgolā / Latgalian memories” (2022)

Gruomotā “Atmiņuos Latgolā/Latgalian Memories” izdūti latgalīšu rakstnīku, bruoļu Juoņa i Viktora Cybuļsku atmiņu stuosti. Etnografiskī tāluojumi dūd vareibu īsavērt 20. godu symta suoku katuoļticeigu latgalīšu kasdīnys dzeivē.

“Atmiņuos Latgolā/Latgalian Memories” sastatejuse Vineta Vilcāne, nu latgalīšu volūdys iz angļu volūdu tulkuojs Ugis Sprūdžs. Gruomotys izdūšonu finansiali atbaļsteja Viktora Cybuļska mozdāls, ASV dzeivojūšais latgalīts i Latvejis gūda konsuls Teksasys pavaļstī Pīters Ragaušs.

Ieva Johansone, Jēkabs Birznieks. “Jākuba citati” (2021)

Gruomota “Jākuba citati” rūsynoj vacuokus vys vaira kasdīnā sasarunuot ar bārnim, skaidruot sajiutys, lītys i aicynoj bārnus dūmuot i atrast atbiļdis iz sev interesejūšim vaicuojumim. Tuos autori ir desmitgadeigais Jēkabs Birznieks i juo mama Īva Johansson. “Jākuba citati” interesentim ir daīmami divejuos versejuos – kai latvīšu literarajā, tai latgalīšu rokstu volūduos.

Gruomotu papyldynoj jaunuos, deveņgadeiguos muokslineicys Ariannys Evelinys Žeiris zeimiejumi. Pi latgaliskuo varianta puorlikšonys tolkā guojušys Laura Melne i Edeite Husare.

Ilze Sperga. “Vuškeņa iz pļovys” (2021)

Ilzis Spergys 15 dzejūli bārnim, kū papyldynoj kruosainys i meilys Līgys Romančukys ilustracejis. Muokslineicai itei ir debeja bārnu gruomotu ziemiešonā. Gruomotā puorskaitomi dzejūli, kas kai pyrmū reizi publikaceju sovulaik pīdzeivuojuši portalā lakuga.lv, tai ari da ituo vēļ napublicāti Ilzis Spergys dorbi par vuškeņu, zači, ežim, zirdzeņu, visteņu, kači, eņgelim i cytim tālim.

Gruomotys redaktore ir Māra Cielēna, projekta vadeituoja Edeite Husare. Dzejūļu kruojums izdūts ar Vaļsts kulturkapitala fonda programys “KultūrELPA” finansialu atbolstu.

Sandra Ūdre. “Tīsys syla bolsi” (2021)

Sandrys Ūdris gruomotā “Tīsys syla bolsi” publicātī stuosti aptver vysaidus laikus i cylvākus, tok jūs vīnoj izmysuma voi vardarbeibys situacejis. Daudzys nu jūs atsakluoj kai latgalīšim pazeistamu, paaudzēs veidojušūs stereotipu atsakuortuošona.

Izdavuma muokslinīciskū dizainu i fotografikys veiduojs Māris Justs. Gruomotys redaktore ir Ilze Sperga, korektore – Muora Mortuzāne-Muravska. Gruomota izdūta, pasasokūt Latgolys regiona atteisteibys agenturys, a/s “Latvijas Valsts meži” i Vaļsts kulturkapitala fonda atbolstam.

“Muna dzīšmu gruomota: 300 dzīsmis latgaliski” (2020)

Dzīšmu kruojumā “Muna dzīšmu gruomota” apkūpuotys 120 vysaidu Latgolys vītu tautysdzīsmis (jūs vydā ari Sibira latgalīšu dzīsmis) i 180 vysaidu laiku autoru dzīsmis latgaliski – nu jūs daīmami i vuordi, i nūtis, i ari akordi. Tikai nalelai dzīšmu daļai da ituo bejs nūšu pīroksts, partū jaunais izdavums jau ir ar viesturisku vierteibu – dūdūt dzīsmem vareibu sasaglobuot na viņ audio versejuos kaidūs muzykys nesiejūs ci digitali (pitam tī nav daīmami vysom dzīsmem), bet ari plaši lītojamajā nūšu rokstā. Ka da ituo bejuši izdūti atseviški latgalīšu tautysdzīšmu kruojumi i daži pošu dzīšmu autoru dzīšmu nūšu apkūpuojumi, “Muna dzīšmu gruomota” ir vysplašuokuo i apjūmeiguokuo retrospekceja par latgalīšu dzīšmu materiala dažaideibu, kaida vyspuor ir tykuse izdūta.

Sastateituoja: Edīte Husare; muokslineica: Daina Salmiņa. Dzīšmu kruojuma izdūšonu atbaļstejuse Vaļsts kulturkapitala fonda Latgolys kulturys programa ar AS “Latvijas valsts meži” i Latgolys regiona atteisteibys agenturys atbolstu.

Autoru kolektivs. Jūku gruomota “Kas bez iuzu – tys bez bādys!” (2018)

Kuldys formata gruomateņā “Kas bez iuzu – tys bez bādys!” salikti dažaidu ļaužu izteicīni, tosti, loba vielejumi. Gruomotai ir pīcys nūdalis – latgalīšu izteicīni, gudreibys, loba vielejumi, tosti, anekdoti i atgadejumi iz dzeivis.

Projekta vadeituoja: Dagnija Dudarjonoka. Finaniejums: bīdreiba “LR”.

Gruomotys elektroniskuo verseja (PDF).

Egita Kancāne. Tāluojumu gruomotu “Syltuo mola” (2018)

Egitys Kancānis tāluojumu gruomotys “Syltuo mola” sižeta pamatā ir vīns gods mozys meitinis dzeivē Aņdeņu cīmā nu 1989. goda pavasara da 1990. goda pavasaram.

Gruomotys redaktore i prīškvuorda autore ir volūdneica Lideja Leikuma, muokslineica Ilze Dušele. Projekta vadeituoja Kristīne Pokratniece. Gruomota sagatavuota, pasasokūt Latgolys regiona atteisteibys agenturys, A/S “Latvejis vaļsts meži” i Vaļsts kulturkapitala fonda pabolstam.

Anna Rancāne. “Prīca i klusiešona” (2018)

Latgolys dzejneicys, literatis, žurnalistis, publicistis i ari dramaturgis Annys Rancānis dzejis gruomotā “Prīca i klusiešona” skaitomi vaira nikai symts autoris dorbi kai latgalīšu, tai latvīšu literarajā rokstu volūdā.

Kruojuma literaruo redaktore Ilze Sperga, muokslineica Gundega Rancāne, maketātuoja Daina Salmiņa. Projekta vadeituoja Kristīne Pokratniece. Kruojums izdūts ar Vaļsts Kulturkapitala fonda atbolstu.

Meldra Gailāne. Bārnu gruomota “Meikuleņš īpazeist omotus” (2018)

Gruomota ir ilustrāta stuostu sereja par luocāna Meikuleņa i juo draugu – meitineitis Martys, začineitis Pūdzenis i ezeiša Pukšātuoja pīdzeivojumim, īpazeistūt dažaidus omotus. Gruomota „Meikuleņš īpazeist omotus” paradzāta pyrmškolys i suokumškolys vacuma bārnim skaiteišonai pošim voi kūpā ar vacuokim, atkluojūt dažaidus omotus i tū nūslāpumus.

Gruomotys ilustracejis veiduojuse muokslineica Līga Munda.

Jana Skrivļa-Čevere, Ligija Purinaša, Dagneja Dudarjonoka, Gunta Nagle. Kruosojamuo dzejis gruomota “Linejis” (2016)

Kruosojamais dzejis kruojums “Linejis” ir pīcu sīvīšu sasatikšona i sajiutu geometreja, kurā kotra nu jom runoj sovā pasauļa uztveris volūdā i bolsā. Izdavums ir unikals ar tū, ka pīduovoj sovam skaiteituojam byut leidzdaleigam: skaiteit i dūmuot leidza, pīraksteit i, ka gribīs — izkruosuot malnboltuos ilustracejis, kas ritmiski īsalykušys storp dzejulim.

Ilustraceju autore ir Ilze Gailāne, gruomotys redaktors — Valentins Lukaševičs. Kruojums izdūts ar Latgolys regiona atteisteibys agenturys, Vaļsts kulturkapitala fonda i AS “Latvijas Valsts meži” atbolstu.

Anita Mileika. Debeja dzejūļu kruojums “mūžīgā nepārtikusī stirna” (2015)

Kruojumam ir divejis dalis: latvīšu literarajā volūdā i latgalīšu rokstu volūdā raksteitī dzejūli. Gruomotys redaktore ir dzejneica i publiciste Anna Rancāne.

Projekta vadeituoja Kristīne Pokratniece. Kruojums izdūts ar Vaļsts Kulturkapitala fonda atbolstu.

Anna Rancāne. “Pylni kārmani dabasu. Bezdelīgu pasts”. (2012)

Ingrida Tārauda. “Boltais šokolads” (2012)

Kruojumā “Boltais šokolads” apkūpuoti latgalīšu dzejneicys Ingridys Tāraudys vairuoku godu garumā raksteiti i 2009. godā apkūpuoti dzejūli latgaliski i latvyski, kurūs maiga i lieneiga sīviškeiba mejās ar raganisku sīvīteibu, napacīteibu i olkonumu.