Latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” 2023. gods
Godim pasamejūt, prīcojūtīs par padareitū i verūtīs iz prīšku preteimā tam, kas juodora, kūpsavylkums, kai mums, latgalīšu kulturys kusteibai “Volūda” (aba juridiski vēļ arviņ bīdreibai “LgSC”) 2023. godā ir vedīs.
Golda spēle “Čipierkstneits”
Golda spēle “Čipierkstneits”, kurys autore ir Jolanta Keiša, taiseita kūpā ar folklorys kūpu “Upīte”. Spēle (ari kaita) ir kai ceļuojums pa Latgolu ar vysaidim aizdavumim, izaicynuojumim i puorsteigumim. Ontona dīnā, 18. janvarī, Bolvu nūvoda Rekovā nūtyka pyrmais “Čipierkstneiša” čempionats i spēlis prezentaceja, bet piečuok spēle beja myusu sabīdruotais vysaiduos nūtikšonuos. Spēle kūpā ar autori i bez juos sabeja vysaiduos Latgolys vītuos, bet golda spēlis variants tyka spēlēts leluokuos i mozuokuos kompanejuos. Bet Jolanta goda golā sajēme Upītis kulturtelpys gūdynuojumu par Upītis vuorda populariziešonu. Niu plānojam, ka varātu spēlei izdūt kluotyn tiražu. Spēlis taiseišonu atbaļsteja Vaļsts kulturkapitala fonda Latgolys kulturys programa. Vaira par spēli ITE.
Pyrmais komikss bārnim latgaliski “Sunāns breiveibā”
Pavasarī pi skaiteituoju tyka pyrmais komikss bārnim latgaliski “Sunāns breiveibā”. Tuo autoris ir Laura Melne i muokslineica Vivianna Maria Stanislavska. Ka Vivianna ir jau ar pīredzi bārnu gruomotu i komiksu radeišonā, Laurai itys beja debejis dorbs i kai izaruoda – cīši veiksmeigs. Vosorā Storptautyskajā Jāņa Baltvilka bolvā bārnu literaturā sajimta A/S “Latvijas valsts meži” bolva par debeju bārnu literaturā “Jaunaudze”, gruomota tykuse ari Latvejis Televizejis kulturys nūtikšonu goda apskotā. “Sunāns breiveibā” pīdzeivuoja meilu prezentaceju Rakstnīceibys i muzykys muzejā Reigā, bet piečuok kūpā ar Lauru gasteja vysaiduos vītuos Latvejā, sasateikūt ar leluokim i mozuokim skaiteituojim. Gruomotys izdūšonu atbaļsteja Vaļsts kulturkapitala fonda Latgolys kulturys programa. Niu ar Vaļsts kulturkapitala fonda atbolstu tūp “Latvijas skolas soma” programa, ar kuru caur Sunāna pīdzeivuojumim varēs stuosteit latgalīšu volūdys i komiksu kulturys stuostu. Vaira par “Sunāns breiveibā” ITE.
Dagneja i “Ups, kūki i mes”
Vosora suocēs ar dzejneicys i “Volūdys” kustynuotuojis Dagnejis (aba Dagnejis Dudarjonokys) dzejis kruojuma izdūšonu. “Ups, kūki i mes” ir Dagnejis pyrmais dzejis kruojums (ka naskaita kūpkruojumus), i tymā jei raudzejuse kaituotīs (spēlētīs) ar dažaidu volūdu vuordim i simbolim, salīkūt sūpluok jiutu, pruota, piļsātys, lauku, realuos i digitaluos dzeivis paruodeibys i nūtikšonys. Dzejūli raksteiti latgalīšu rokstu volūdā, tok sovu reizi volūdā īsaskaņ ari Dagnejis dzymtuo – Vuorkovys puse. Vosorys golā sovejūs (kurūs izaruodeja cīši daudzi) vydā Dagneja pīdzeivuoja šmuku kruojuma atkluošonu. Piečuok rudinī ar dzejūlim beja sasatikšonys vairuokuos vītuos Latgolā. Gruomotys izdūšonu atbaļsteja Vaļsts kulturkapitala fonds. Vaira par “Ups, kūki i mes” ITE.
Atbaļsteit sapynus i padareitū
2023. godā aktivi īkustynuojom sovu škārsteikla veikalu-atbolsta platformu, kurā var atbaļsteit “Volūdys” sapynus par jaunim padareitim dorbim, nūpierkt jau padareitū voi zamynīluodēt bezmoksys vuiceibu materialus i muzyku. Paļdis vysim atbaļsteituojim i gruomotu, spēlis pierciejim! Taipat itūgod izdūtuos gruomotys ceņteigi ceļuoja iz leluokom i mozuokom gruomatneicom, kab byutu vaira sasatikšonu ar sovim skaiteituojim. Atbaļsteit myusu sapynus i dorbus var ite: https://voluda.lv
Seminaru cyklys “SPĀKA LAB”
2023. gods atguoja ar jaunu izaicynuojumu. Latvejis Nacionaluo kulturys centra aizdavumā sareikuojom četrus izgleitojūšus seminarus, kuru mierkauditoreja beja Latgolys kulturys sferys, navaļstiskūs organizaceju darbinīki i jaunīši. Seminaru cyklys “SPĀKA LAB” (laboratoreja, kurā dabuot jaunys zynuošonys i padareit stypruoku sovu dorbu) topa sadarbeibā ar kulturys institutu “New East”. 20. janvarī sasatykom Daugovpilī, 27. janvarī Kuorsovā, 11. novembrī Leivuonā i 23. novembrī Preiļūs, izzynojūt vaira par komunikaceju, vītu stuostu radeišonu, tradicionalū i myusu dīnu muzyku, kai ari kulturtelpom i kulturys ideju radeišonu. Seminaru cyklā kūpā pīsadaleja 150 dalinīku, cykla videomateriali (lektoru stuosti, diskusejis, prezentacejis) nūsaverami ITE. Gribiejom, lai kotrys nu seminaru ir kaidā cytā Latgolys vītā, lai tī ir īdviesme, lobuokūys kotrys sferys specialistu satikšona, kai ari īrūsme drūsmeiguokai dareišonai iz prīšku. Paļdis par atbolstu seminaru cykla dorbūs Kuorsovys kulturys nomam, bīdreibai “Latgolys Producentu Grupa”, Latgolys Turisma asociacejai, Leivuona multifunkcionalajam jaunīšu centram “Kvartals”, Preiļu nūvodam, kai ari bīdreibai “Latgaļu sāta” par pyrmuo impulsa īdūšonu!
“Vuškeņa iz pļovys” i zeļteitais mikropons
2021. gods pošā golā pasauļs pyrmū reizi izdzierdieja grupu “Rupuči” i dzīšmu albumu “Vuškeņa iz pļovys”, kas beja kai myusu izdūtuos Ilzis Spergys i Līgys Romančukys bārnu dzejūļu gruomotys “Vuškeņa iz pļovys” skaneigais papyldynuojums. Goda suokuma prīceiguo viests – “Vuškeņa iz pļovys” tyka muzykys bolvys “Zalta mikropons 2023” nominantu vydā kai vīns nu lobuokuos muzykys albumu bārnim. Golā pi zeļteituo mikropona tyka cytys dzīsmis, tok jau nominaceja beja cīši prīceiga nūtikšona. Da ituo vēļ nivīnam cytam bārnu albumam latgaliski tys nabeja saguojs. Niu kūpā ar “Rupučim” finišam tyvojās “Skolas somas” programa, kas ar muzyku i jūkim paleidzēs mozuokūs klašu bārnim izzynuot vaira par latgalīšu volūdu. Paļdis lels Vaļsts kulturkapitala fondam par atbolstu! Bet albumu “Vuškeņa iz pļovys” nūsaklauseit i leidza dzīduot var ITE.
Sasatikšona kūpsapuļcē i iz “Boņuka” skotivis
Kai vysod pavasars “Volūdys” (bīdreibys “LgSC”) dorbu plānā īsazeimoj kai kūpsapuļcis laiks, kod teik atsavārts iz aizvadeituo goda dorbim, plānuoti jauni, kuortuotys vysys bīdreibu formalitatis, kai ari reizi divejūs godūs vālāta jauna vaļde. 2023. goda pavasarī vaļdē dorbu turpynuoja Edeite Laime, bet aizsuoce Regita Zeiļa i Jūlija Tumanovska. Vosorā vys Jūlija pajēme pauzi bīdreibys dorbūs i niu vaļdē dorbojās ari Amanda Anusāne. Pyrmū reizi kūpsapuļce (kurs varēja kluotīnē, kurs pīsadaleja car datora ekranu) nūtyka Rēzeknis jaunajā katuoļu bazneicā, lels paļdis prīsteram Stanislavam Prikuļam par uzjimšonu! Kod sapuļce beja golā, iz atvodom nūsasmiejom, ka nuokušuo sasatikšona byus iz Latgolys viestnīceibys GORS skotivis, jo bīdreiba par dorbim i padareitū 2022. godā beja nomināta Latgalīšu kulturys goda bolvai “Boņuks”. Tai i saguoja – kai organizaceja tykom pi sova muola “Boņuka”! Nominaceja beja cīši nagaideita, tok rezultats dyžan prīceigs. Vaira par tū ITE.
.
BRUOLI. Pyrmais radejis īstudiejums latgaliski
Prīca, ka reizi nu reizis mums saīt īkustynuot kaidys pyrmuos lītys latgaliski. Kūpā ar Latvejis Radejis Latgolys studeju i studeju “Reiga” jau bejom paraudzejuši dorbu pi radejis lasejumu taiseišonys Ilzis Spergys stuostim nu kruojuma “Dzeiveiba”. 2023. gods pavasarī nūsaslēdze dorbs pi pyrmuo radejis īstudiejuma latgaliski, kura gūds tyka Alda Bukša kriminalromanam “Bruoli”. Ar radejis teatra dorbim ir tai, ka daļa vajadzeiguo finansiejuma īt nu Latvejis Radejis, bet ūtrū daļu tod caur projektim dasaistom mes. Ar “Bruolim” treis reizis vysaidūs konkursūs skanēja “Nā!”, bet catūrtajā i laimeigajā reizē tod beja “Nui!” i dorbs varēja suoktīs. Īstudiejuma režisors Kristaps Rasims kai taidu mozaiku pacīteigi salyka 25 bolsus, kas palyka par pīcom aizraunūšom kriminalromana serejom. Lels paļdis Rūtai Dišlerei par dramatiziejumu, Aldim Bukšam par īsaisti, kai ari Renātei Lazdiņai i LR Latgolys studejis komandai, ar kurim itymūs radejis dorbūs, prīcuos i bāduos asam vysu leluokī “partners in crime”! Radejis īstudiejumu “Bruoli” var nūsaklauseit ITE, bet ka gribīs jaunus radejis teatra dorbus latgaliski, tod atbaļsteit myus var ITE. Niu plāns ir četru autoru – Egitys Kancānis, Oskara Orlova, Valentina Lukaševiča i Annelis Slišānis četri literarī stuostu vokori, tok otkon sovu projektu daļu asam suokuši ar “Nā!”, deļtuo atbolsts cīši nūdarātu.
Kūpā ar jaunīšim “LTG tu dū!”
2022. gods vosorys jaunīšu seminara “Atzolys” īdvasmuoti 2023. gods pavasarī īsuocem Latgolys izzynuošonys i jaunīšu izaugsmis programu “LTG tu dū!”, aicynojūt jaunīšus kotru dīnu koč pīci minuti padūmuot par latgalīšu volūdu. Vyss aizasuoce ar programys atkluošonu i gūdeigū diskuseju par tū, kam taidam juobyut, kab jaunīši grybātu dzeivuot Latgolā, bet turpynuojuos ar kluotīnis i attuolynuotom sasatikšonom, vuicūtīs raksteit latgaliski, izzynojūt par sovom lideru prasmem, pīdzeivojūt latgaliskū Rēzeknē Latgolys Kulturviesturis muzejā i sasatikšonā ar “Ausmeņa Kebabs” saiminīku Valteru Murānu, testejūt spēli “Latgalīšu volūdai draudzeiga vīta – ite Rēzekne!”, pīsadolūt grafiti darbneicā, laivuošonā i raidejuma “Pīci breinumi” sarunā ap Latgolys turismu kūpā ar Latgolys Turisma asociacejis koordinatori i ari myusu kustynuotuoju Lauru Spunderi, gastejūt pi Latgolys deputatim Saeimā, repojūt kūpā ar Ūgu voi īsajiutūt apdzīduotuoju lūmā kūpā ar folklorys kūpu “Rūtoj” i “Turki” vadeituojom, kai ari īsadvesmojūt nu reklamys specialista, zeimynu atteisteituoja i uzjiemieja Raimonda Platača, kai radeit myusdīneigu Latgolys tālu. Programā pīsadaleja vaira nakai 20 dalinīku, kuram saguoja byut vaira, kuram mozuok, tok kūpā ar jaunīšim sacynuojom, ka vajag otkon sareikuot “Atzolys”, kas ļautu itū vysu pīdzeivuot intensivā i koncentrātā veidā, kū tod raudzeisim izdareit itamā vosorā. Ka gribīs īt tolkā, lai tys īsadūtu, tod atbaļsteit var ITE. Lels paļdis Sabīdreibys integracejis fonda NVO atbolsta programai, ka mums pārn beja taida īspieja īdvesmuot jaunīšus!
.
Raksteituoji i jaunī skaiteituoji
Sasatikšonu ar jaunīšim i školānim 2023. godā mums ir saguojs cīši daudzi. “Čipierkstneiša”, “Sunāna breiveibā”, kai ari “Ups, kūki i mes” i latgalīšu volūdys diktata ceļūs. Taipat marta golā pyrmū reizi tyka svieteita Eiropys Rakstnīku dīna i ari tamā guojom gostūs pi jaunīšu iz školom. Rēzeknē Amanda i virtuali Laura gasteja ar latgalīšu volūdys i “Sunāns breiveibā” stuostu, bet Daugovpilī Gunta īpazeistynuoja ar sovim dorbim i literaturu latgaliski. Voi mums školys i sasatikšonys ir pa ceļam? Nui, ir, deļtuo drūsai dreikst aicynuot gostūs!
Vaira latgaliskys muzykys radejuos
27. aprelī teik svieteita Latgolys kongresa dīna i 2023. godā suocem iniciativu – aicynuot vysaidys Latvejis radeju stacejis svieteit Latgolys kongresa dīnu ar muzyku i eterā vaira atskaņuot muzyku latgaliski. Aicynuojumam atsasauce vasalys ostonis radeju stacejis – skanēja muzyka, beja intervejis i ari raudzeišona pošim runuot latgaliski (eipaši meili sveicīni Kūrzemis Radejai!). Itūgod raudzeisim turpynuot atguodynuot, ka prīcuotīs par vīnu kūpeigu Latveju, kas aizasuoce ar Latgolys lāmumu apsavīnuot, var ari itai – vysmoz vīnu dīnu drupeit vaira skanūt latgalīšu volūdai vysaidūs eterūs i viļņūs.
Īt tolkā
Lai nazkas kustātūs i ītu iz prīšku, vajag kustynuotuojus. Pārņ asam guojuši tolkā, sasadorbuojuši, paleidzējuši īkustynuot ar cīši daudzim. Pavasarī Laura, Marta i Amanda guoja tolkā “Vuolyudzānu” i latgalīšu volūdys olimpiadis dorbūs, gatavejūt kulturys testu i paleidzūt iz vītys pasuokumā. Eipaša prīca, ka laureatu vydā aktivī atzolīši Arnolds i Elgars. Bet stuosta veiduošona latgalīšu kulturys ziņu portalam lakuga.lv i gasteišona pi Igora Pliča Preiļūs puorsavērte idejā par pavasara tolku “Pliča sātā” – prīca pošim paleidzēt i prīca redzēt, ka saiminīks smaideiguoks!
.
Voi var apēst Latgolys zylūni?
Jau ūtrū godu pārņ, pīsadolūt temu dasacejumu konkursā, dabuojom vareibu pīsadaleit sarunu festivala “LAMPA” Regionu skotivē, kuru atbolsta “British Council” puorstuovnīceiba Latvejā. Jau ūtrū godu temu i skotivis saturu taisejom kūpā ar Latvejis Radeji Latgolys studeju, tok itūreiz tolkā aicynuojom ari kulturys institutu “New East” i Vladislavu Romanovu. Garu diskuseju rezultatā sadūmuojom, ka raudzeisim ēst Latgolys zylūni – temys, par kurom na vysod gribīs runuot. Sarunu festivalā LAMPA iz Regionu skotives vakareņuos pi Latgolā īrostuo garuo golda ar treis kuortu “iedīnim”, kurymā kotrys ir kaida problema – kaida “Latgolys zylūņa” daļa, par kurū dūmojūt, diskutejūt i rysynojūt, varātu tikt da kūpeiguos lobuokuos receptis, kai ar tū tikt golā, kai tū “apēst”, dasadalēja 14. Saeimys deputate Anna Rancāne, vīglatlete Gunta Vaičule, zemnīku saimisteibys “Amatnieki”/”Riekstiņi” puorstuovs Elvis Bartkevičs, bīdreibys “New East” vadeituojs Jorens Dobkevičs, Latvejis Bankys ekonomists Olegs Krasnopjorovs i raidejuma “Bez Tabu” žurnalists Roberts Blass. Vakarenis, kur “iedīņu” statusā beja Latgolys informativuo telpa, jaunīšu īspiejas, biznesa vide i cyti Latgolai svareigi vaicuojumi, vadeja kinys “Daugavpils – iespēju vai nespēju pilsēta?” veiduotuoja Vladislava Romanova i radejis personeiba Lauris Zalāns. Juosoka gūdeigi, ka apēst vysu zylūni nasaguoja, tok aktualizēt i dūmuot par regionam svareigū, saguoja gon! Video i audio īrokstu var nūsavērt ITE, bet ekonomista O. Krasnopjorova redzīni par diskusejā dzierdātū var puorskaiteit ITE.
Latgalīšu volūdai draudzeigys vītys. Rēzekne i na viņ!
Vīna nu pastuoveigajom lītom, kū raugom dareit, ir dagrīzt viereibys latgalīšu volūdai kasdīnā. Tam paleidz ari akceja leluokom i mozuokom vītom Latgolā i na viņ – “Latgalīšu volūdai draudzeiga vīta”, kurai pārņ pīsavīnuoja vaira nakai 20 jaunu vītu. Ka kaids grib vēļ, vaira informacejis ITE. Tok 2023. gods vosorys suokumā sataisejom spēli-izzynojūšu maršrutu Rēzeknē “Latgalīšu volūdai draudzeiga vīta – ite Rēzekne!”, kuru izīmūt, piļsātys dzeivuotuoji voi gosti varēja izzynuot par latgaliskū Rēzeknē, pošim tū īraudzeit i, atbiļdūt iz spēlis vaicuojumim, ari pīsadaleit bolvu izlūzē. Pyrmajā sezonā registrātū spālātuoju beja ap 50, bet spēlis kluotyn aktivitatēs pīsadaleja vaira nakai 100 dalinīku. Kū vēļ raudzejom dareit? Guojom puorguojīnī ar naformalū apvīneibu “Nezināmā Rēzeknē” (jī 2023. godā ari padarejuši lelys lītys, prīcojamīs i fanojam!), izzynojūt latgaliskuos i Latgolai zeimeiguos vītys piļsātā, aicynuojom kūpā ar “Ausmeņa Records” grafiti meistaru Valteru Murānu paraudzeit rūku grafiti zeimuošonā i radeit vēļ vīnu latgalisku vītu piļsātā, taipat taisejom latgalīšu rokstu volūdys nūdarbeibu, diktatu i spēlis sezonys nūslāguma koncertu ar latgaliski-džezisku muzyku. Koč i bolvys izdaleitys (vēļreiz leli sveicīni spālātuojai Ruutai K. par lobuokajom zynuošonom i dreižuokajom kuojom), bet spēli, īpazeistūt Rēzekni, var turpynuot spēlēt – viņ juorezervej laiks pīcu kilometru pastaigai. Vaira dazynuošonai ITE. Prīca ari redzēt, ka spēli latgalīšu volūdys nūdarbeibom izmontuoja školuotuojis – eipaši sveicīni Cyblai! Spēlis tapšonu atbaļsteja Rēzeknis Mozūs kulturys projektu konkurss i Sabīdreibys integracejis fonds. Ka nazkū leidzeigu sovā piļsātā/nūvodā grybātu ari kaida cyta vīta, saucit tolkā – varbyut saīt nazkū kūpā saorganizēt!
.
.
38. volūda storptautyskajā “Loesje” plakatu arhivā
Vīna nu aktivitašu, kas paradzāta spēlē “Latgalīšu volūdai draudzeiga vīta – ite Rēzekne!”, beja rokstu volūdys nūdarbeiba. Kaidā nu vaļdis sēžu Regita pīduovuoja paraudzeit tū kūpā ar “Loesje” rodūšūs plakatu raksteišonu. I kas varēja īsadūmuot, ka vyss saīs tai, ka tei byus pyrmuo reize, kod ituos storptautyskuos kusteibys plakati tūp latgaliski, golā saīt vasala izstuode (22 plakati) i vēļ latgalīšu volūda kai Nr. 38 pīsavīnuos vysom pasauļa volūdom, kuruos ir “Loesje” plakati? Navarēja īsadūmuot, tok vysi paviersīni cīši prīcynoj! Vaira par itū kusteibu var izzynuot ITE. Lels paļdis Rēzeknis Centralajai bibliotekai par atsauceibu nūdarbeibai i izstuodei. Itūgod latgaliskūs plakatus paradzāts paruodeit vēļ cytuos vītuos. Ka ir kaids grybātuojs, ari drūsai var pīsasaceit!
Gostūs Daugovpilī
Kai “Volūdys”, tai ari latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv celi 2023. godā iz Daugovpili vede regulari. Vīna nu taidu reižu beja festivals “Gostūs Latgolā”, kurā varējom paraudzeit vadeit rodūšū darbneicu ap latgalīšu volūdu bārnim i pīaugušajim. Apsarunuošonys i stuosti ap volūdu, daudzi sakruosuotu dzeivinīku, vairuok reižu izspālāts “Čipierkstneits” pīpiļdeja “Volūdys” gasteišonu festivalā. Ite beja motivaceja vaira padūmuot ap aktivitatem, kū varim pīduovuot mozajim i lelajim. Vosorā vēļ nazynuojom, ka nūderēs ari piečuok vēļ tymā pat godā!
“Vosoruošonys” laiks
Vīna nu vosorys leluokūs nūtikšonu nūteikti beja latgalīšu volūdys i kulturys vosorys kursi “Vosoruošona”, kuru pamata auditoreja ir školuotuoji, tok dalinīku vydā aicynuoti ari cyti volūdys interesenti. Četrys cīši pīpiļdeitys dīnys Rogovkā ar lekcejom, praktiskajom i rodūšajom darbneicom, diskusejom, vokora kulturys pasuokumim, kai ari nūbraukšona gostūs iz Kuorsovu i Malnovu, pīdzeivuot, kai ar latgalīšu volūdu īt tī. Kursi, kurus organizējom kūpā ar Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis asociaceju, kai ari Nautrānu vydsškolu ir ilgi i ryupeigi plānuota nūtikšona, lai programa byutu intensiva, vierteiga i piečuok dalinīkim dorbā cīši nūdareiga.
Apsameit ar idejom i pīredzi
Asūt aktivim pošim, regulari sajemam aicynuojumus pasadaleit ar pīredzi, pīsadaleit nūtikšonuos, paleidzēt ar idejom. 2023. godā asam pīsadalejuši pietejumūs, organizaceju viertejumūs, kai ari stuostejuši sovu pīredzi, par pīmāru, cīši pagūdynojūša beja vareiba pastuosteit, kai mums guoja ar zeimyna maiņu Aktivūs īdzeivuotuoju fonda (AIF) ideju reitiškuos. Taišni AIFam juosoka paļdis par atbolstu, lai jau vasalu vīnu godu varātu kustētīs iz prīšku ar jaunu identitati.
Rogovkys dzejis voga
Vīna vosorys piecpušdīnis ideju vātra Rogovkā jau ūtrū reizi eistynojās kai dzejis slams latgaliski “Rogovkys dzejis voga”, kurā puorsavērte Nautrānu sporta hallis-kulturys noma vadeituojis Ingys Vigulis ideja i saucīņs tolkā. Tai, aicynojūt autorus, dūmojūt par vizualizacejom, saturu i vysu cytu, lai nūtikšona izadūtu, īmam tolkā dzejis slama eistynuošonā. Ari dorbs pi ituos nūtikšonys nav eiss, tok vīna vokora dzejis pīdzeivuojums jau ūtrū godu prīcynuoja i radeja gondarejumu, jo eipaši, ka vīns dzejis slams tuoļuok dzeivoj nuokušajā (paļdis Danai i Kristapam par Mārītis dzejis saveišonu muzykā!). 2024. godā dzejis slams Rogovkā byus 7. septembrī (pats Dzejis dīnu laiks), tai ka – var aizraksteit kalendarā jau aiz laika!
Reigā otkon “Vokora styga”!
“Vokora styga” sovulaik roduos kai īpasazeišonys pasuokums jaunajim studentim. Na kotru godu bejs, tok nūtikšona jau ari lelu stāžu. Piec kaida puortraukuma, 2023. gods oktobra suokumā jaunuokus i vacuokus studentus aicynuojom otkon sasatikt i Reigā meklēt latgaliskūs pādus. Paļdis aktivajom i breineigajom komandom par pīsadaleišonu!
Septeituo diktata reize
Laikā, kod teik svieteita Vaļsts volūdys dīna, jau septeitū reizi nūtyka ari diktats latgalīšu rokstu volūdā. Itys ir vēļ vīns dorbs, kū veidojam cīšā sadarbeibā ar Latvejis Radejis Latgolys studeju. Itūgod diktata tekstu eipaši nūtikšonai raksteja myusejuo Laura (Melne), bet īrunuot beja aicynuota aktrise Katrīna Griga. Diktats kai īrosts skanēja Latvejis Radejis eterā, video formatā YouTube i socialajūs teiklūs, taipat itūgod otkon guojom gostūs pi kaidys klasis (paļdis Austrumlatvejis Tehnologeju vydsškolai par atsauceibu) i pīduovuojom diktatu pīraksteit ari sevkuram grybātuojam – itūreiz Latgolys viestnīceibys GORS seminaru zālē. Diktatu vēļ arviņ var paraudzeit pīraksteit ITE.
Juolīk teikums pi teikuma!
Ka tolka, tod īmam paleigūs! 2023. gods rudinī, sekojūt latvīšu volūdys padūs, startēja “Bolsu tolka”, kas ir projekts latgalīšu i latvīšu volūdys nuokūtnei. Juo mierkis ir saglobuot myusu dīnu latgalīšu runu i padareit volūdu daīmamu tehnologeju atteisteibai. Ar “Volūdu” īsasaistejom dorbūs, lai par itū projektu izzynuotu piec īspiejis vaira ļaužu i byutu īrunuots piec īspiejis vaira stuņžu. Taipat reizē prīcojamīs apvīnuot sovus i LU MII Muoksleiguo intelekta laboratorejis “spākus”. Tī struodoj ari myusu kustynuotuoja Kristīne i kai jei poša soka: “Breineigi, ka ir projekti, kurūs dorbi papyldynoj vīns ūtru i “volūdai lobuok teik”!”. Ka nav vēļ īspāts dalikt tolkai ari sovu bolsu, tū var izdareit ITE. Vīnai reizei byus gona ari ar diveji minuti laika, tok pi tūs carātūs 100 stuņžu drūsai dreikst parunuot vaira.
10 idejis lobuokai raksteišonai
Mums regulari vaicoj paleidzeibys latgalīšu rokstu volūdys vaicuojumūs, īprīšk raudzejom nūdrūsynuot latgalīšu rokstu volūdys nūdarbeibys, stuosteit par volūdu, bet 2023. godā paraudzejom jaunu veidu, kai stuosteit par volūdu tim, kurī viņ īpasazeist ar rokstu volūdu – caur idejom, kai tys varātu saīt lobuok. Vīnkuorši pīmāri i vīnkuoršys idejis, kas jau par reizi var paleidzēt raksteit lobuok. Itaidys nūdarbeibys goda laikā vadejom vairuokys reizis i vīna taida beja ari Daugovpiļs Tradiceju sātā. Ka nu kas, dreiži (19. janvarī) tī gasteisim otkon i otkon vysi kūpā raudzeisim raksteit lobuok. Ka gribīs leidzeigu nūdarbeibu pi seve, ari dreikst aicynuot!
Latgolys proza i juos vīta
Vīna nu myusu meiluokūs nūtikšonu goda laikā pošim ir konkurss “Latgolys prozys skaitejumi” – 2023. gods golā nūtyka jau catūrtū reizi i jau catūrtū reizi konkursā pīsadaleja rekordlels dalinīku skaits. Niu tys beja jau 21 raksteituojs, nu kuru par lobuokū tyka atzeita konkursa aizsuocieja, spylgta raksteituoja Ilze Sperga. Latgolys prozys skaitejumi nūteik sadarbeibā ar festivalu “Prozas lasījumi” (organizej Latvejis Rakstnīku savīneiba), bet tū atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonds, latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv i žurnals “Domuzīme”. Kotru godu raugam izdūmuot nazkū jaunu, kaidu naīrostu formatu i itys gods beja pyrmais, kod dorbu skaiteituoji piļneibā pīsadaleja kluotīnē. Iz konkursa nūslāguma nūtikšonu aicynuojom iz “IGG bārs & karbonādes” Rēzeknē, taipat jau ir tradiceja, ka tam leidza var sekuot ari nu sevkurys vītys pasaulī car datora voi telepona ekranu (nūsavērt var ITE). Lela prīca, ka itūgod “Prozas lasījumi” poša festivala Reigys nūtikšonuos pīsadaleja jau divejis latgaliski rokstūšys autoris – atkluošonā Annele Slišāne, bet nūslāgumā Ilze Sperga. Mozi sūleiši, tok iz prīšku ar latgalīšu literaturu nacionalajā īt! Itūgod ar “Latgolys prozys skaitejumim” bejom ari Reigā, kur “Volūdu sātā” aicynuojom iz Valentina Lukaševiča lekceju par latgalīšu literaturys viesturi i diskuseju par raksteišonu latgaliski i tulkuojumim, kurā pīsadaleja raksteituoji Aldis Bukšs, Ilze Sperga, Valentins Lukaševičs, dzejnīks i “Domuzīme” literarais redaktors Jānis Vāduons i attuolynuoti “Volūdu sātys” vadeituojs Snorre Karkonens Svensons. Ite drūsai viņ ir eistuo vīta, kod pasateikt “Volūdu sātai” par draudzeibā puoraugušū sadarbeibu, Sergejam Čakānam i “pasaver.live” par gataveibu eksperimentim i tīšraidem, kai ari “IGGI bārs & karbonādes” par 2023. godā byušonu eistyn breineigai vītai myusu nūtikšonom.
Gostūs pi lībīšu
2023. gods Latvejā tyka svieteits ari kai Lībīšu montuojuma gods i tuo nūslāgumā, 16. decembrī, Lībīšu instituts paaicynuoja ari “Volūdu” pīsadaleit Lībīšu dīnā Latvejis Nacionalajā bibliotekā. Kaids beja myusu aizdavums? Pastuosteit, ka Latveja ir vysaida. Tū ari darejom ar aktivitatem mozuokim i leluokim apmaklātuojim, sarunom i sasatikšonom.
Paraleluo kustynuošona
Paraleli nūtikšonom, projektim, gruomotu izīšonom, nūdarbeibom i cytam, kū par 2023. godu asam stuostejuši, ir ari tys mozuok radzamais paralelais dorbs, lai latgaliskais byutu vysaiduos formuos – pīsadaleišona dorba grupuos i komisejuos (myusu kustynuotuoji ir VVC Latgalīšu volūdys apakškomisejā, Latgolys kongresa lāmumu izpiļdis padūmē, Namaterialuo kulturys montuojuma padūmē), regularys intervejis masu medejūs, kai ari 2023. gods bejs aktivs sadarbeibā ar cytom latgalīšu NVO, gatavejūt viestulis ministrejom, pošvaļdeibom i cytom īstuodem (par pīmāru, aicynojūt atbaļsteit latgalīšu rokstu volūdys vuiceišonu školuos, aicynojūt pošvaļdeibys aktivuok īsasaisteit latgalīšu volūdys nūdrūsynuošonā, atbolstūt Moskovys īlys puorsaukšonu Reigā par Latgolys īlu i cytys).
Zūmi, mīti i sasatikšonu prīcys
Lai vysu, kas īdūmuots i izsepinēts, puorvārstu par padareitu, tok reizē ari prīcuotūs par tū, kas juodora, ir ari kasnedelis sapuļcis, dūmuotys i nagaideitys sasatikšonys, zūmi, mīti i vyss, cyts, kas vajadzeigs kustynuošonai iz prīšku. “Aiz kadra” vys palīk ari vysys golvys lauzeišonys, kai kū izdareit, projektu raksteišonys, atskaišu gataveišonys i cytys leluokys voi mozuokys, biedeiguokys voi prīceiguokys “na cik interesantuos” lītys.
Vīnu nedeļgolu bez strāpuošonys, lyudzu!
Tok, lai naaizamierstu vīnkuorša kūpā byušonys prīca, jau ūtrū godu mums beja tradiceja sasatikt vīnā nedeļgolā bez strāpuošonys. Regita saiminīkoj breineigā lauku sātā “Bondari” i tī tod mes koč iz dīnu nūstuojam ar apsarunuošonu, spēlem i itūreiz ari ar daņčim. Grybātūs jau bīžuok sasatikt i tai vīnkuoršuok byut, tok dorbi poši napasadareis i tai kai kustynuotuoju geografeja ir vysa Latgola, Latveja, kai ari Pūleja, Vuoceja i Nederlande, tod nimoz cik vīnkuorši tei fiziskuo kūpā byušona nasaīt. Tok mes raugam!
.
Paraleli vysam īprīšk apraksteitajam vysu godu nūtyka ari cytys aktivitatis – kai projektā COLING, tai ari kusteibys “apakšvīneibuos” – folklorys kūpā “Ceidari” i latgalīšu kulturys ziņu portalā lakuga.lv.
Mozuoklītuotuos volūdys, leluos īspiejis. Sadarbeiba pietnīceibā, kūpīnu īsaisteišona i inovativi vuiceišonuos reiki – COLING
2023. godā nūsaslēdze Eiropys Komisejis atbaļsteitais projekts “Mozuoklītuotuos volūdys, leluos īspiejis. Sadarbeiba pietnīceibā, kūpīnu īsaisteišona i inovativi vuiceišonuos reiki – COLING” (Minority Languages, Major Opportunities. Collaborative Research, Community Engagement and Innovative Educational Tools — COLING, Nr. 778384), kuruo mierkis beja styprynuot mozuok lītuotuos volūdys – tuos, kas nav golvonuo vaļsts volūda i kurys lītoj tikai daļa sabīdreibys.
Varšava kōling!
Vīna nu COLING projekta vareibu i nanūviertejamūs pīredžu – īspieja ilguoku laiku pabyut kaidā cytā vaļstī i izzynuot par mozuok lītuotūs volūdu situaceju tī. 2023. godā “Volūdys” Edeite, Amanda i Kristīne mienesi sabeja Varšavā, struodojūt pi projekta volūdys materialu, tok beja gasteišona Latvejis viestnīceibā i latvīšu školeņā “Kodoliņš” ar latgalīšu volūdys nūdarbeibu, raudzeišona atrast kašubu volūdu, kai ari sasatikšona jau ar sovejim – Poznanis Oduma Mickeviča universitatis vuiceibspākim – Tomašu i Nikoli. Atsagrīzšona Varšavā kustynuotuojim saguoja vēļ vīnu reizi – septembrī nūtyka pyrmīdzeivuotuoju i mozuok lītuotūs volūdu kinu festivals i COLING projekta nūslāgums, kuru programu sastateišonā ari dalykom sovus pruotus. Festivalā piec “Piļsāta pi upis” seansa nūtyka diskuseja kurā pīsadaleja “Volūdys” Vineta, kai ari sociolingvists Tomašs Viherkevičs i režisors Viesturs Kairišs, taipat tyka stuosteits par latgalīšu volūdu, kai ari pasaryupāts, lai cytu volūdu vydā vokora nūtikšonā skaņ ari muzyka latgaliski (paļdis grupys “Piparmētra” dalineicom!).
.
Storptautyskys seminars i mozuok lītuotuos volūdys
Nu 2023. gods 1. da 4. maja Rēzeknē sasatyka uorzemu i Latvejis pietnīki i mozuok lītuotūs i regionalūs volūdu entuziasti, lai daleitūs sovūs nūvāruojumūs, atziņuos i pīredzē volūdu saglobuošonā i atdzeivynuošonā. Seminara vairuokys prezentacejis beja veļteitys taišni vysaidim latgalīšu volūdys aspektim. Taipat beja ari braucīņs iz Kuorsovu i Upīti, lai latgalīšu volūdu seminara dalinīki varātu dzierdēt i redzēt dzeivajā vidē. Sarunu ar gostim i jūs redzīni par latgalīšu volūdu var dzierdēt raidejuma “Kolnasāta” īrokstā ITE.
Daudzi volūdu
Vosorys vydā, izmontojūt tū, ka taišno tod otkon Latvejā gastej Poznanis Oduma Mickeviča universitatis vuiceibspāki – Nicole Nau, Tomašs Viherkevičs i Pīters Greblūns – naformaluo apvīneiba “Nezināmā Rēzekne” i latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” aicynuoja iz volūdai i tuos izzynuošonai veļteitu piecpušdīni ar diskuseju ap volūdom, tūs statusu, dzeivi daudzvolūdeibys vidē. Jī pasadaleja ar sovu pīredzi par volūdu statusu vaicuojumim, daudzvolūdeibu kai cylvāka dzeivis vidis normalu situaceju i sovu pietejumu rezultatim ap daudzvolūdeibu Latgolā, kai ari atbiļdēja iz kluotyn asūšūs vaicuojumim. Vaira par diskuseju ITE.
Volūda pošim mozuokajim
Izmontojūt COLING projekta vareibys, “Volūda” ir sataisejuse vairuokus materialus, kū latgalīšu volūdys izzynuošonai i vuiceišonai pošim mozuokajim var izmontuot vacuoki i školuotuoji. Jau niu publiski ir daīmami video ap objektim dobā, dzeivinīkim, kruosom i skaitlim (tūs var nūsavērt ITE), kai ari tyvuokajā laikā tiks pīduovuotys bezmoksys zamynīluodiešonai kruosojamuos i dorba lopys, kai ari vairuoki pošim drukojami domino spēlis veidi, kas ari paleidzēs vuiceitīs volūdu.
Storptautyskūs sadarbeibu tiļteni
Vosorā Latvejā nūdzeivuoja vīns nu projekta COLING daleibnīku – Vilberts Herings nu Frīzu Akademejis Nederlandē – struodoj pi patskaņu izrunys reika apvuiceišonys i vareibys tū izmontuot latgalīšu volūdys vajadzeibom, deļtuo paleidzējom jam ar latgalīšu volūdys runuotuoju īrokstim. Lels paļdis Rēzeknis Tehnologeju akademejai i Latvejis Radejis Latgolys studejai par tehniskū atbolstu. Vēļ na ap COLING, bet storptautyskom i vīnkuorši sadarbeibom – 2023. godā, sasadorbojūt ar fondu atvārtai sabīdreibai DOTS, beja vareiba, puorstuovūt Latgolys regionu, pīsadaleit storptautyska projekta par Covid ītekmi iz demokrateju fokusgrupā Viļņā, kai ari tymā pošā projektā paleidzēt saorganizēt dialogu apļu metodis sarunu Rēzeknē, Rēzeknis Centralajā bibliotekā.
Izdavumi i vieršonuos iz prīšku
Ka tai padūmoj, tod šūbreid paraleli aizsuokts i jau nūteik dorbs pi vēļ vysmoz sešu latgalisku izdavumu. Sadaļā pi COLING projekta gribīs atzeimot treis Nikolis Nauys i Vinetys Vilcānis dorba burtneicys, kas paleidzēs vuiceitīs latgalīšu volūdā, vadūt cauri temom ap iedīnim, dzeivinīkim i cylvāku. Dorba burtneicys ari dreižumā byus daīmamys kotram grybātuojam. Vēļ cytūs projektūs – aizsuokts dorbs pi Pītera Miglinīka dzymtai veļteita izdavuma sagataveišonys, jau laiceņu aktivi teik dūmuots ap Marutys Latkovskys sastateituo augu nūsaukuma latgaliski publiciešonu, tūp Anitys Mileikys ūtrei dzejis gruomota, kai ari vēļ cyti izdavumi, kurus plānuots publiski atruodeit 2024. godā. Turim nūceju, ka tys vyss mums tai i saīs! Ka gribīs i ir vareiba īt tolkā ar kaidu atbolstu, tū ari var dareit ITE. Kotram izdavumam teik maklāts finansiejums kaidus fondūs, projektu konkursūs i na vysod par reizi saīt dabuot tū “Nui!”.
Folklorys kūpa “Ceidari”
Jau desmit godu Reigā dorbojās folklorys kūpa “Ceidari”, kurā apsavīnuojuši Reigā i apleicīnē dzeivojūši latgalīši i cyti latgaliski dzīduot grybātuoji.
Darbeigs seminars
“Ceidari” iz mieginuojumim sasateik trešdīnem, tok vysmoz reizi godā ir raudzeišona sasatikt ari rodūšajūs seminarūs, kod nedeļgolu nu vītys teik dzīduots, sleipāts, muzicāts i vīnkuorši byuts kūpā. 2023. gods pavasarī piec garuoka laika vīna taida sasatikšona beja Daugmalē, kur ceņteigi tyka struoduots pi īraksteit plānuotuo Bierzpiļs dzīšmu albuma.
Pyrmī desmit!
2023. goda majā myusu folklorys kūpa “Ceidari” nūsvieteja sovus pyrmūs desmit dzīduošonys godus. Drupeit svineiguoka sasatikšona saguoja kulturys nomā “Atmoda”, īrostū trešdīnis mieginuojumu puorvieršūt par koncertu. Pa itim desmit godim “Ceidarim” guojs vysaiži, tok ari Covid laikā mieginuojumi nanūstuoja, koč attuolynuoti i koč daži, tok kotru nedeļu taipat dzīduošona beja. Niu gon “Ceidaru” puļceņš ir izaudzs da rekordlela dalinīku skaita (vasali 17)! Tok taipat, tai kai folklorys kūpa ir breivpruoteiga pīsadaleišona i myusu pošu iniciativa, izaicynuojums palics regularys i sovys mieginuojumu telpys (niu paļdis Etai i Jureišam par variantim!) deļ tuo, ka nu gribīs i var kai atbaļsteit latgaliskū dzīduošonu Reigā, tod tū var dareit ITE.
.
Svātki i vosora
2023. gods vosorā beja Dzīšmu svātki i, saprūtams, ka ari “Ceidari” beja svātku dalinīku vydā. Piec svātku guojīņa sajiemem vaicuojumus, kur tod “Ceidari” beja, ka pi Latgolys naredzēja, bet atbiļde īrosts ir vīnkuorša – “Ceidari” kai reidzinīki i kategorejā “cyti kolektivi” ir guojīņa pabeidzieju golā. Taipat vosorā saguoja otkon gasteit Daugmalē, kūpā ar draugu folklorys kūpu “Dāre” īrūtojūt Juoņa dīnu.
Leluokuo uobeļneica Upītis uobeļu duorzā
2023. gods rudinī “Ceidari” ūtrū reizi gasteja festivalā “Upītes Uobeļduorzs”, pošim īsmejūt, ka atbraukuši viņ apsavārtu sovys sovulaik pastateituos uobeļneicys. Tū saguoja ītruopeit dareit pyrmajā gasteišonys reizē. I prīca cīši lela – “Ceidaru” uobeļneica izauguse poša leluokuo vysā duorzā. Pi reizis piec festivala saguoja ari Zīmeļlatgolys “lobumu” izzynuošona – Balkanu dobys parks, tod Vileks katuoļu bazneica i “Cīrulīšu” retro moto kolekceja.
Dzīduotumi, ļustātumi
Tok svātku goda leluokuo nūtikšona ir Bierzpiļs dzīsmem i teiciejim veļteituo albuma “Dzīduotumi, ļustātumi” īroksts. Albuma pyrmuo nūsaukuma dūma beja “Skaisti putneni dzīduoja”, tok pi vysu dorbu i nūtikšonu beja skaidrys, ka juosauc tai, kaida i ir “Ceidaru” dzeive – taida ar dzīduošonu i ļustiešonu! Vosorys vyds saguoja studejā “Lauska” dorbūs ar skaņu režisoru Kasparu Bārbalu, piečuok īrokstu puorsaklauseišona, telpiskuos skanis versejis taiseišona i niu albums daīmams jau vysūs popularuokajūs muzykys straumiešonys servisūs. Taipat tū, cik ļuste ļaun, var klauseitīs ITE. Bet albuma īroksta aizkadrus Elmārs īmyužynuoja šmukā video, kū var nūsavērt ITE. Paļdis Vaļsts kulturkapitala fonda Latvīšu viesturiskūs zemu atteisteibys programai, kai ari individualajim leidza jutiejim par atbolstu albuma īraksteišonys dorbim! Bet piec albuma pabeigšonys tys tyka atruodeits i izdzīduots divejūs koncertūs – 2. novembrī Reigā, Rakstnīceibys i muzykys muzejā, i 4. novembrī Bolvu nūvoda Bierzpiļs Saīta nomā. Gūdynojūt Bierzpiļs dzīsmis i teiciejus, topuse ari baneru izstuode, kura itūgod byus apsaverama Bolvu Centralajā bibliotekā, kai ari Namaterialuos kulturys montuojuma centrā “Upīte”. Ite juosoka paļdis Latvīšu folklorys kruotivis digitalajam arhivam garamantas.lv i Vaļsts kulturkapitala fondam!
.
Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv
2007. godā dybynuotais portals vēļ arviņ ir vīneigais medejs pasaulī, kurā kasdīnā viests teik publicātys viņ latgaliski. Latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” (bīdreiba “LgSC”) ir portala saiminīks i leidza ar tū mums vysa atbiļdeiba, lai portals byutu, viesteitu i atsateisteitu. Ka kaids vaicoj, kū “Volūda” dora kasdīnā, tod lakuga.lv dorba nūdrūsynuošona ir tei vysu bīžuokuo kasdīna.
16 i 504 gods
2023. godā lakuga.lv nūsvieteja sovu 16. pastuoviešonys dzimšonys dīnu i dorba godu decembra golā nūslēdze ar roksta, kurs saguoja vysā godā 504. piec kuortys, publiciešonu. Portala kasdīna ir plānuošona, raksteišona, nūskaidruošona, lobuošona, tuos ir intervejis, viests, problemroksti, literaturys pyrmpubliciejumi, reportažys, recenzejis, aproksti, redzīni i vēļ, tok kai jau myusu dīnuos īrosts, portals nav viņ škārsteikla lopa, tei ir ari aktiva darbeiba socialajūs teiklūs (lakuga.lv stuosti atrūnami Facebook, X, Instagram, TikTok i Threads pasauļūs). Voi latgaliski raksteit ir vīgli? Nā. Voi latgaliski vysi tai viņ grib skaiteit? Ari nā. Tok portala komanda i “Volūda” apsazynoj, ka itys dorbs ir ar miseju. Nui, taipat ari mes sajemam komentarus, ka koč kas na tai, tok cīši prīcynoj atzineibys i pabaļsteišonys vuordi. 2023. godā, kū doram sasadorbojūt ar LSM.lv, jau sastū reizi sovu saiminīku atroda Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” skaiteituoju simpatejis bolsuojuma “Žyks” muola suneits, turpynuojom taiseit stuostu sereju par Latgolys muzeju boguoteibom, beja stuostu sereja par Latgolys pīrūbeža cīmim, bejom informativī atbaļsteituoji grupom i nūtikšonom, sadarbeibā ar literaturzynuotnīku Valentinu Lukaševiču sataisejom latgalīšu literaturys viesturei veļteitu sadaļu. Cīši lels paļdis par tū, ka portals var byut i struoduot, ir Vaļsts kulturkapitala fonda i Medeju atbolsta fonda finansiejumam!
.
Sasadorbuot
2023. gods portalam lakuga.lv ari saguojs eipaši boguots ar sadarbeibom. Turpynojam sasadorbuot ar žurnalu “A12”, kur kotrā numerī ir portala redakcejis (Laurys i Edeitis) sagataveitais gruomotu i muzykys albumu jaunumu apskots, taipat kotrā žurnala numerī ari kaida portala redakcejis gataveita interveja puortūp aptautstomā stuostā. Pārņ sajēmem “Volūdu sātys” aicynuojumu pīsadaleit “Avīzes Nosaukums” tapšonā, sagatavejūt materialu latgaliski, aizsuocem sadarbeibu ar filmys “Daugavpils iespēju vai nespēju pilsēta?” veiduotuoju Vladislavu Romanovu i jau dreiži byus nūsaveramys raidejumu cykla “Latgales revīzija” serejis, taipat sadarbeibā ar škārsteikla žurnalu Satori.lv pīduovojam latgaliski puorskaiteit rokstu sereju “Latgolys vaicuojums”.
Atzineibu prīca
Kasdīnys dorbu vydā prīcynoj ari kaidys atzineibys. Tai 2023. godā portals sajēme Vaļsts volūdys centra veicynuošonys bolvu par kvalitativu latgalīšu volūdu akcejā “Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē”. Taipat pyrmū reizi portals sajēme Latvejis Žurnalistu asociacejis Izcileibys bolvys nominaceju – tei beja žurnalistis Martys Puzākys rokstu serejai par Latgolys pīrūbeža cīmim. Portals beja vīneigais plašsazinis leidzeklis nu Latgolys, kas dabuoja kaidu nominaceju. Koč ari pi bolvys naīsadeve tikt, bet ceremonejā beja prīca satikt kluotīnē TV3 operatoru Sergeju Medvedevu, caur kura kameru mums ir vareiba sekuot leidza nūtikšonom Ukrainā. Sergejs ir sovejais, dzymtys saknis i poša dzeive saisteiti ar Latgolu, i vīns nu portala 2023. goda stuostu beja taišni Martys interveja ar operatoru. Tū puorskaiteit var ITE.
.
Kasdīnys dinamika
Kod kaids vaicoj, kur atsarūn portala lakuga.lv redakceja, tod juoparausta placi, jo vīnys adresis nav. Kasnedelis sasatikšonys Zūmā, reizi nu reizis kaida kūpeiga golda atrasšona (2023. godā eipašs paļdis kopeja konceptveikalam “KUUP”, “IGGI bārs & karbonādes”, kai ari Rēzeknis Biznesa inkubatoram), vysu bīžuok Amandys mašyna tyvuokim i tuoluokim celim, dators kotrai sovā sātā, kotrai sovā Latvejis vītā i kūpeigais “redakcejis golds” WhatsApp čatā – taida ir portala komandys kasdīnys dinamika. Vysa vydā vēļ ari reizi nu reizis stuosti leluokom voi mozuokom auditorejom par tū, kas ir portals lakuga.lv.
Lai ir tai kai reit!
Var saceit, ka 2023. gods aktivuo daļa latgalīšu kulturys kusteibai “Volūda” nūsaslēdze Kuorsovā, kur svātkus i piec pieckoncertus svieteja grupa “Bez PVN”, ļaunūt ari mums byut kūpā ar jim. Taids vokors, kurā vīnkuorši byut, tok reizē atguoduot, ka ari cytugod gaida jauni dorbi, jaunu sapynu pīpiļdeišonys, jaunys sasatikšonys i gribiešonys, lai ir taišni tik labi, cik var byut reitu! Paļdis vysim kustynuotuojim, atbaļsteituojim, leidza jutiejim par darbeigū i kruosainū “Volūdys” 2023. godu! Kustēsim viņ tuoļuok.
