LgSC folklorys kūpa „Ceidari” debitej festivala „Baltica” skatē
Latgolys Studentu centra (LgSC) folklorys kūpa „Ceidari” 5. majā ar trejom dzīsmem i trejim stuostim pyrmūreiz pīsadalieja festivala “Baltica 2015” folklorys kūpu skatē – koncertā “Montuojums”, kas nūtyka Reigys Kulturys i tautys muokslys centrā “Mazā ģilde”.
„Ceidari” klauseituoju uzmaneibai pīduovuoja treis dzīsmis – „Padzīduosim mes, muosenis”, „Kū tei muna laime dora”, „Doncuot guoju ar meitom” – , kas montuotys nu vacuokim i vacvacuokim, i izstuostieja ari treis stuostus.
„Ceidaru” dzīduotuoja Daina Blaževiča pastuostieja, ka dzīsme „Padzīduosim mes, muosenis” nuok nu Aulejis. Ar tymā pusī dzīduotajom dzīsmem Daina ir izaugusi, deļtuo ka juos baba beja etnografiskuo ansambļa “Aulejis sīvys” ilggadejuo vadeituoja Genovefa Konošonoka. “Aulejis sīvys” dreiž svinēs jau 65 godu jubileju i puorsvorā ir pazeistamys ar sovim laika bolsim i kuozu dzīsmem, bet jūs repertuarā beja ari daudz cytu dzīsmu par dorbu i dzeivi. “Sadzīduosim mes, muosenis” beja cīši īmīļuota dzīsme īprīkšejā sīvu sastuovā, nu kura dzeivys vairs tik divejis babenis. Dzīsmu Daina atroda sovys babys dzīsmu kladē pi sadalis „Kuozu dzīsmis”.
„Ceidaru” vadeituoja Edeite Husare īpazeistynuoja ar dzīsmis „Kū tei muna laime dora” stuostu: dzīsme montuota nu Škilbanu etnografiskuo ansambļa, kura vadeituoja ir Edeitis mama Irina Husare. Dzīsme „Kū tei muna laime dora” ir nu ilggadejuos ansambļa zvaigznis Razuleitis – dzīsmu teiciejis Rozālejis Slišānis – pyura. Razuleite poša niu jau guļ Breksinis kopūs, bet dzeivys ir juos naskaituomuos šmuokuos dzīsmis.
„Ceidaru” vadeituoja Marta Vaivode beja leidze pajiemusi sova dzeda – Juoņa Patmalnīka garmani i dzīsmu „Doncuot guoju ar meitom”. Juoņs Patmalnīks beja popularuokais kuozu muzykants Preiļu rajona Vuorkavys nūvoda Upmolys pogostā i vairuok nakai 70 godu spielieja treisryndu Pīterpiļs garmani. 2008. godā Reigys Tautys muzykys bīdreiba izdeva Juoņa Patmalnīka disku „Pīterpiļs garmane”. Lai ari Marta garmanis spieli napaspieja īsavuiceit nu dzeda, jei niu tū apgiust pošvuiceibys ceļā. I jai saīt cīši labi!
Kūpumā publika „Ceidaru” dzīsmis uztvēre ar prīku i sajiusmu. Pyrmuos atsauksmis līcynoj par tū, ka latgalīšu muzyka ir lelā cīņā, bet par detalizātuoku viertiejumu lai lemj žūreja!
Kūpā ar „Ceidarim” koncertā „Montuojums” uzastuoja folklorys kūpa „Vilki” i „Vilcenes”, bārnu folklorys kūpa „Krulla”, Latvīšu Nacionaluos kulturys bīdreibys Igaunejā folklorys kūpa „Rēvele”, Druvīnys folklorys kūpa „Pērlis”, Lelvuordis nūvoda folklorys kūpa „Josta”, Smiltinis nūvoda tautys tradiceju kūpa „Rudzupuķe”, folklorys kūpa „Laiva”, Tukuma KN folklorys kūpa „Avots”, folklorys kūpa „Iļjinskaja pjatņica”, lauku kapela „Auce” i LU Folklorys deju kūpa „Dandari”.
„Ceidari” ir Latgolys Studentu centra folklorys kūpa, kas dybynuota 2013. goda 21. majā, kod kūpā saguoja vairuoki LgSC bīdri, lai sova prīka piec īsavuiceitu jaunys dzīsmis latgaliski. Folklorys kūpys vadeituojis – Edeite Husare i Marta Vaivode.
„Ceidari” ir sens latgalīšu vuords, kas apzeimej koncentriskus apļus, kaidi rūnās, kod iudinī īsvīž akmini. Apli izapleš, īsaistūt sovā kusteibā vysu, kas pasagoda ceļā, suokūt nu iudiņsrūžu lopom, papeira kugeišim i beidzūt ar makškeris pludeņu. Vyss atsadzeivoj, iudinī rūnās gondreiž naradzamys kusteibys i namīrs. Taipat nūteik ar dzīsmem, kas najauši īkreit cylvāka sirdī i izplota koncentriskus apļus, izraisūt kēdis reakceju i līkūt dzīduot leidza nu paaudzis paaudzē.
Egita
LgSC Reigys birojs
Foto: A. Jonikāns