Folklorys kūpa “Ceidari” gatavejās folklorys festivalam “Baltica”

Folklorys kūpa “Ceidari” gatavejās folklorys festivalam “Baltica”

Nasaverūt iz itū laiku, kod kluotīnis sasatikšonys ir īrūbežuotys i jo eipaši amatermuokslys kolektivim, bīdreibys “LgSC” folklorys kūpa “Ceidari” aktivi turpynuojuse dorbu – kai ar kasnedelis sasatikšonom attuolynuotā režimā, tai ari sovu reizi sasateikūt kluotīnē. Sastdiņ, 9. oktobrī, folklorys kūpys daleibnīki, kuri varēja byut, sasatyka Rēzeknis nūvoda “Sarkaņkolnā”, kab īraksteitu video materialu Storptautyskuo folklorys festivala “Baltica” digitalajai skatei.

Īcarāts, ka Storptautyskais folklorys festivals “Baltica” 2022. godā nūtiks Latvejā. Tradicionaluos festivala skatis, pīsamārojūt pandemejis apstuoklim, aizstuojuse pīsadaleišona video formatā. “Ceidari” festivala “Baltica” skatis temu, kas itūreiz ir “Spēle”, atkluoja caur Bierzpiļs pusis dzīduotuojis Bronislavys Romanovskis (1899–1968) dzīsmem i spēli storp dzeiveibu i nuovi tamuos. Folklorys kūpys izpiļdejumā festivala skatis žureja dzierdēs dzīsmis “Svātdiņ agri buorineite”, “Skaisti putneni dzīduoja” i “Dāds i buoba”. Vīnai nu dzīšmu – “Skaisti putneni dzīduoja” – izmontojūt sasatikšonys reizi, “Ceidari” īraksteja ari atsevišku video sovai prīcai. Folklorys kūpys pamatdarbeibys vīta ir Reiga, nu itūreiz sasatikšona skatis vajadzeibom nūtyka Latgolā, Rēzeknis nūvodā.

Video taiseja Māris Justs, īrokstā pīsadaleja: Marta Sīle, Kristīne Pokratniece, Ilze Rudlapa, Helēna Viļuma, Jurs Viļums, Gunta Luriņa i Edeite Husare.

Folklorys kūpa “Ceidari” rodusēs 2013. goda 21. majā, kod pyrmū reizi iz dzīduošonu Reigā saguoja golvyspiļsātā dzeivojūšī latgalīši, puorstuovūt dažaidus Latgolys pogostus. Suokuma ideja – pošim sovai prīcai sasatikt, padzīduot i īsavuiceit jaunys dzīsmis latgaliski – puortope folklorys kūpā, kurei veiksmeigi īsakļuovuse Latvejis folklorys kusteibā. “Ceidari” pīsadalejuši Storptautyskajā festivalā “Baltica”, Vyspuorejūs Dzīšmu i Deju svātkūs, festivalā “Muzykys Skrytuļs”, Latgalīšu kulturys goda bolvā “Boņuks” i cytuos leluokuos i mozuokuos nūtikšonuos. “Ceidari” sovulaik beja nomināti “Boņukam” par lobuokū debeju, bet vīns nu pošu lapnumim ir kūpā ar dzīsminīku Kārli Kazāku dzīduotuo i postfolklorys izlasē “Sviests 7” īkļautuo teiciejis Domicellys Līpenis dzīsme “Zīmeņa”. Folklorys kūpys “Ceidari” vadeituoja vysus itūs godus ir etnomuzikologe Marta Sīle, bet kūpys rosšonuos iniciatore beja Edeite Husare. Folklorys kūpys pamatrepertuaru veidoj tūs Latgolys molu dzīsmis, nu kurūs īt kūpys dalinīki – teik dzīduotys Aulejis, Bukmuižys, Škilbanu, Bierzpiļs, Vonogu, Rūžupis i cytu Latgolys vītu dzīsmis. Pats nūsaukums “Ceidari” rodīs nu vuorda, kas apzeimoj koncentryskus apļus, kaidi rūnās, kod iudinī īmat akmisteņu. Kai iudiņa apli izaplieš i īsaista kusteibā vysu, kas godīs ceļā, tai i “Ceidari” rauga īkustynuot latgaliskū dzīduošonu kai Reigā, tai cytur i aizraut ar tū puorejūs.

Pastuosti cytim!

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *