Eiropys Volūdu dīnā Daugovpilī sasarunuosim, diskutēsim i izzynuosim nazynomū par latgalīšu volūdu

Eiropys Volūdu dīnā Daugovpilī sasarunuosim, diskutēsim i izzynuosim nazynomū par latgalīšu volūdu

Pyrmūdiņ, 26. septembrī, “Europe Direct Dienvidlatgale” centrs, bīdreiba “LgSC” i Eiropys Savīneibys informacejis punkts Daugovpilī aicynoj iz Eiropys Volūdu dīnai veļteitu nūtykumu “LTG i ES. Dzeivuos sarunys” Daugovpilī, Latgolys Centralajā bibliotekā. Pasuocīņa laikā dzeivuos bibliotekys diskuseju veidā varēs izzynuot par latgalīšu volūdys tulkuošonys vajadzeibu i izaicynuojumim, saprast, kai ar latgalīšu volūdu var popularizēt Eiropys i atsagrīzšonys sātā stuostus, īpazeit Latgolys vītu raksturu car dzejis ryndom, izprast slovaku i latgalīšu volūdu situaceju leidzeibu, taipat tiks pīduovuots izzynūšs stuosts par Eiropys lelūs vaļstu mozajom volūdom, bet pasuocīņa nūslāgumā varēs pīsadaleit eisā latgalīšu rokstu volūdys nūdarbeibā.

Pasuokumā “LTG i ES. Dzeivuos sarunys”, kas nūtiks 26. septembrī 17.00 stuņdēs Latgolys Centraluos bibliotekys ASV Informacejis centrā Daugovpilī, pīsadaleis literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs, muzikis i viesturnīks Arņs Slobožanins, reemigracejis krystamuote Latgolā Astrida Leščinska, dzejneica Gunta Ločmele, latgalīšu kulturys projektu vadeituoja Vineta Vilcāne, portala lakuga.lv vadeituoja Edeite Husare, bet Eiropys Volūdu dīnys nūtikšonu moderēs “Europe Direct Dienvidlatgale” centra vadeituojs Oskars Zugickis i izaugsmis apvuiceibu vadeituoja Ieva Johansson. Taipat, īsuocūt Eiropys Volūdu dīnys diskusejis, byus vareiba sasatikt ar Daugovpiļs Universitatē studejūšajim cytu vaļstu jaunīšim i jūs runuotajom volūdom.

Eiropys Volūdu dīna ir Eiropys Padūmis iniciativa, kas 26. septembrī teik svieteita jau vaira nakai 20 godu – nu 2001. goda, tuos mierkis ir dagrīzt viereibys Eiropys volūdom, volūdu daudzveideibai i tū īsavuiceišonai. “Europe Direct Dienvidlatgale” centra vadeituojs Oskars Zugickis soka: “Eiropys Volūdu dīnā viereibys centrā ir dažaidys Eiropys volūdus, bet tūs vydā nasagryb aizmierst ari par sovu – latgalīšu volūdu, deļtuo itūreiz 26. septembrī aicynojam daugovpilīšus izzynuot vaira par latgalīšu volūdu, diskutēt par tuos vītu cytu Eiropys volūdu vydā, īpazeit volūdu kai leidzekli Latgolys regiona stuostu viesteišonai tuoļuok, kai ari pošim izzynuot kuo taida, kas da ituo par latgalīšu volūdu ir bejs nazynoms.”

Bīdreibys “LgSC” vadeituoja Edeite Husare pībiļst: “Itūgod Eiropys Volūdu dīna ir tyvai latgalīšu volūdys atteisteibā svareigai nūtikšonai – pyrma 15 godu, 2007. gods 28. septembrī, tyka pījimti i apstyprynuoti latgalīšu raksteibys nūsacejumi, kas ir myusu dīnu latgalīšu rokstu volūdys kai viesturiskuo latvīšu volūdys paveida pamats i īprīškejūs pareizraksteibys nūsacejumu, kas pījimti 1929. godā, īsuoktūs, nu nadabeigtūs dorbu turpynuojums. Vēļ arviņ kai pareizraksteiba, tai volūdys statuss i vajadzeiba tū lītuot pošā Latgolā ir ciešku diskuseju objekts, deļtuo itys Eiropys Volūdu dīnys pasuokums ir vareiba izzynuot atbiļdis iz sev naskaidrajim vaicuojumim, kai ari diskuseju i sarunu veidā nūstyprynuot voi pamaineit redzīni par latgalīšu volūdu i tuos vītu regionā, vaļstī i Eiropā. Prīcojamīs, ka iz vītys Daugovpilī varim pīduovuot ari eisu i koncentrātu latgalīšu rokstu volūdys nūdarbeibu, jo taišni raksteiba kasdīnā pošim latgalīšim ir vīns nu leluokūs latgalīšu volūdys lītuošonys izaicynuojumu.”

Pasuokumā Latgolys Centralajā bibliotekā kotrys grybātuojs var pīsadaleit bez īejis moksys. Eiropys Volūdu dīnys aktivitati “LTG i ES. Dzeivuos sarunys” atbolsta Daugovpiļs Univeristate, Latgolys Centraluo biblioteka i Sabīdreibys Integracejis fonds nu Kulturys ministrejis daškiertūs Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu bīdreibys “LgSC” projektā “Latgaliskuos kulturvidis organizaceju sadarbeibys i sabīdreibys zynuošonu styprynuošona”.

Pastuosti cytim!

Leave a Reply

Your email address will not be published.

This site is protected by reCAPTCHA and the Google Privacy Policy and Terms of Service apply.