Gostūs pi veru volūdys runuotuojim Igaunejā

Roksta autore: Vineta Vilcāne

Igaunejis dīnvydūs atsarūn Veru apriņčs, tuo centrs – taida poša nūsaukuma piļsāta ir ap 200 kilometru nu Rēzeknis. Itamā apleicīnē runoj veru volūdu, tuos lītuotuoji sasaskar ar leidzeigim izaicynuojumim kai latgalīši. Portals lakuga.lv devēs iz Veru, kab vaira izzynuotu par tīnis volūdu i tuos saglobuošonys ceņtīnim.

Nav oficiala statusa

Veru volūdu lītoj ap 74 tyukstušom cylvāku, saleidzynuojumam latgalīšu volūdys lītuotuoju skaits ir divys reizis leluoks. Igaunejis volūdys lykums nanūsoka, ka veru ir atsevišķa volūda, i tū traktej kai igauņu volūdys dialektu. Veru i igauņu volūdys ir leidzeigys, i var rastīs komiski puorprotumi, jo vuordus var izrunuot leidzeigi, bet tim var byut piļneigi atškireigys nūzeimis.

Veru volūdai ir daškierts storptautyskais ISO kods VRO. Volūdom itū kodu pīškir, ka ekspertu komiseja pīsaceitū volūdu atzeist par volūdu. 2000. godu suokumā kūpīna raudzejuse veru volūdai īgiut regionaluos volūdys statusu, tok tys naizadevs.

Volūda pamatā teik lītuota Veru apriņčī Igaunejis dīnvydūs, bet daudz runuotuoju dzeivoj ari Tallinā i Tartu. Leidzeigi kai ar latgalīšu volūdu Latvejā, ari veru volūdys atteisteibai Igaunejā vaļstiskā leiminī nav nikaida plana, nūruoda pietnīks i veru volūdys aktivists Sulevs Ivs. Itei nav ari vīneiguo volūda Igaunejā, kurai juosaceina par izdzeivuošonu, tū dora ari, pīmāram, setu i mulgu volūdu aktivisti.

Ir sovs instituts

Veru volūdys saglobuošonā i atteisbā lela lūma ir Veru institutam, kas ir zynuotniska īstuode, i attīceigi veic ari volūdys pietejumus i eistynoj projektus. Pīmāram, ir izveiduota veru runys sintezis programa, kas ļaun dzierdēt vuorda izrunu, ir izveiduota ari veru volūdys vuordineica. Instituts ar dažaidom aktivitatem mudynoj sabīdreibu vaira lītuot volūdu.

Vīns nu veidu, kai saglobuot volūdu, ir izmontuot viesturiskū vītu nūsaukumus. Veru apriņčī pošvaļdeibom ir īspieja lītuot vītvuordus veru volūdā. Instituts nūsadorboj ari ar tūs izpieti.

Veru volūdā ik godu teik izdūts ap 10 gruomotu, tuos ir par dažaidu tematiku, i daudzys nu tūs ir bārnim dūmuotuos.

Veru volūda nav eipaši pamonoma publiskajā vidē, asūt Veru piļsātā, tai ari naizadeve atarst nivīna veikala, kopejneicys ci kaidys cytys īstuodis izkurotni vītejā volūdā. Sarunuos ar veru volūdys aktivistim roduos īspaids, ka Latgolā sabīdreiba ir aktivuoka sovys volūdys interešu aizstuoveibā, tymā skaitā ari dažaidu aktivitašu reikuošonā.

Veru jaunīši gona kiutrai sovu volūdu izmontoj kasdīnys saziņā i rakstiksi socialajā teiklā Facebook.com, atzeist sarunu bīdri. Tok lela popularitate asūt tī publicātajom mēmem – biļdeitem ar smīkleigim tekstim. Tuos Sulevs daudz veidoj pats, jo taidā veidā grib volūdai vaira pīsaisteit jaunu cylvāku. Sulevam eipašs lapnums ir par vītni “Wikipedia” veru volūdā, kuramā īvītuots symtim rokstu par dažaidom temom.

Veru volūda iz leluos Eirovizejis skotuvis

2004. godā Igauneju Eirovizejis dzīšmu konkursā puorstuovēja dzīsme veru volūdā, dzīsmi “Tii” izpiļdeja grupa “Neiokõsõ”. Vaicojūt, voi tys, kū deve volūdys situacejai Sulevs Ivs atsoka: “Tam beja lela nūzeime. Tys deve volūdai lelu popularitati gon nacionalā, gon storptautyskā mārūgā. Tys nūtyka seņ, bet tymā laikā tei beja taida kai revoluceja.” Syuteit dzīsmi veru volūdā iz Eirovizeju beja sabīdreibys lāmums.

Itys gon nav pyrmais gadejums, kod iz Eirovizejis skotuvis teik izpiļdeita dzīsme regionalajā, mozuoklītuotajā volūdā. 2012. godā Krīveju konkursā puorstuovēja grupa “Buranovskiye Babushki”, kura izpiļdeja dzīsmi udmurtu volūdā.

Volūdys viestness – rakstnīks Contra

Vīns nu spylgtuokūs verus volūdys viestenšu ir igauņu rakstnīks Contra, kura eistais vuords ir Margus Konnula. Jis ir zynoms ari latvīšu auditorejai, jo daudz laika pavoda Latvejā, ir īsavuiceijs latvīšu volūdu i tymā teik publicāti juo dorbi.

Contra kotru dīna rauga runuot veru volūdā, ari ar tim, kas itamā volūdā narunoj. Bierneibā jis gon suokūtneji nav runuojs veru volūdā, tok ar laiku suoc volūdu lītuot i ari raksteit tamā dzeju. Niu jam ir publicātys vairuokys gruomotys veru volūdā. Vaicojūt, kaida ir cylvāku reakceja iz juo dorbim veru volūdā, Contra atsoka, ka dažaida, bet vairumam tūmār pateikūt, i jis ari nūvāruojs, ka igaunim pateik klauseitīs veru volūdu. Jis ari radejs latvyski terminu “veravīts”, ar kuru apzeimuot veru volūdys lītuotuoju.

Rakstnīks atzeimoj, ka pošim veravīšim byutu juoatsatīc ar izpratni pret volūdys lītuotuojim i navajadzātu izsmīt tūs, kas runoj ar klaidom. Volūdys nuokūtni rakstnīks redz pozitivi, bet nūruoda, ka apdraudātys ir ari leluokys volūdys, kai latvīšu i igauņu.

Gazetu veru volūdā izplota bezmoksys

Ka saleidzynoj veru i latgalīšu volūdā saturu rodūšu medeju situaceju, tod latgalīšu volūdys situaceja medejūs ir daudz lobuoka. Veru volūda radejā i televizejā Igaunejā skaņ reši, pīmāram, nacionalajā radejā tai atvālāti viņ pīcys minutys nedeļā. Tok igaunim ir sova gazeta tikai veru volūdā “Uma Leht”, kas izīt jau 20 godus. Tuos tiraža ir ap 10 000 eksemplaru, i gazetu bez moksys izplota Veru apriņčī reizi divejuos nedeļuos. Aptaujis līcynoj, ka gazetu skaitūts ap  26 tyukstušom cylvāku. Gazetys izdūšonu finansiali atbolsta vaļsts. Pyrmsuokumūs redakcejā bejs vaira darbinīku, tok niu palics tikai vīns redaktors, rokstus īsnādz uorštata autori, i tī pamatā ir par kulturys vaicuojumim.

Veru volūda pazib ari nacionalajā televizējā, tei skaņ ari vītejuos radejis stacejuos, tok na tik bīži kai aktivajai kūpīnys daļai grybātūs. Gazetys “Uma Leht” redaktors Jans Rahmans veru volūdys situaceju medejūs viertej kai švaku, i atzeist, ka byutu napīcīšams ari interneta medejs, kurā zinis publicātu kotru dīnu.

Roksts ir vīna nu projekta “Mozuoklītuotuos volūdys, leluos īspiejis. Sadarbeiba pietnīceibā, kūpīnu īsaisteišona i inovativi vuiceišonuos reiki – COLING” (projekta leigums Nr. 778384) aktivitašu.