Tūp izdavums, kas veļteits augu nūsaukumim latgaliski
2024. gods suokumā ar Vaļsts kulturkapitala fonda i “Rita Wessius Foundation” atbolstu izīs izdavums “Augu vuordineica”. Tys veļteits augu nūsaukumim latgaliski, kas papyldynuoti ar augu nūsaukumu variantim vēļ septeņuos volūduos. Izdavums ir storpdisciplinars, apvīnojūt kai volūdnīceibu, tai botaniku i kulturviesturi, ļaunūt īsavērt vysaidajūs augu nūsaukumūs latgaliski, pīduovojūt materialu pietnīceibai, kai ari regiona kulturviesturis izzynuošonai.
Vuordineicys sarokstu sastatejuse žurnaliste, gruomotu redaktore Maruta Latkovska, kuru cīši interesej augu pasauļs, taidā veidā savynūt obejis juos izgleiteibys – filologeju i duorzkūpeibu vīnā unikalā materialā. Latkovska pi augu saroksta sastateišonys struoduojuse vairuokus godus, īsaistūt latgaliskūs augu nūsaukumu vuokšonā interesentus ari nu cytu Latgolys i Latvejis vītu. Augu nūsaukumi sakuortuoti ostoņuos nūdaļuos, atbiļstūši biotopim, kurūs tī aug, bet augu vuordu pamata forma jimta latvīšu literarajā volūdā, tī sakuortuoti alfabeta parādā. Sūpluok latgalīšu rokstu volūdai, augu nūsaukumi daīmami latvīšu literarajā, latiņu, vuocu, angļu, pūļu, leitovīšu i krīvu volūduos. Volūdu izalaseišonys pamatā ir jimtys tuos, kas viesturiski vysu vaira ītekmiejušys kai latvīšu literarū, tai latgalīšu volūdu, lai vuordineicys skaiteituoji var sekuot leidza, saleidzynuot vuordu variantu izaceļšonu. Ka cytom volūdom puorsvorā jimts vīns – pamata – auga nūsaukuma variants, latgalīšu volūdā tī ir vysi, kurūs saroksta sastateituojai īsadevs salaseit, ļaunūt izsekuot volūdys boguoteibai i maineibai, leidzeibom ar cytom volūdom.
“Augu vuordineicā” kūpā puorskaitomi gondreiž 330 augu nūsaukumi, bet 120 augus papyldynoj muokslineicys Līgys Romančukys ilustracejis. Viereiguokī skaiteituoji vuordineicā naatrass taidu augu nūsaukumus, kuru pamatā ir puorskaņa nu latvīšu literaruos volūdys (par pīmāru, ieva – īva), izalaseiti tī, kurī latgaliski teik saukti cytaižuok i tūs nūsaukumi atsaškir.
Augu nūsaukumus i zeimiejumus papyldynoj ari teksti latgaliski, kurūs pasaruoda konkretuo auga nūsaukums. Tekstus nu periodikys izdavumu, dailliteraturys, folklorys olūtu atlasejuse Edeite Laime. Atlasis pamatā ir raudzeits atrast taišni latgaliskūs tekstus, kurūs originalā pasaruoda auga nūsaukuma latgaliskuo forma, tok, ka kaidam tei nav daīmama, teksti puorlikti nu latvīšu literaruos voi angļu volūdys. Atlaseitūs tekstu laika skola ir ap 150 godu amplitudā nu 19. godu symta ūtruos pusis da 2000. godu suoku, daudzi raksturoj auga nūsaukuma izaceļšonu, tok ir teksti, kas paruoda augu lītuošonu sovulaik sadzeivē, augu raksturu i ari eipašeibys, kas bejušys kai īdviesme literatim, bet nu folklorys olūtu izmontuotys tautysdzīsmis, meiklis, ticiejumi i cytys folklorys tekstu formys. Vysa tekstu dažaideiba paleidzēs vuordineicys lītuotuojam vaira izzynuot Latgolys kultuviesturiskū kontekstu.
Izdavuma “Augu vuordineica” dorba grupa: augu saroksta sastateituoja Maruta Latkovska, redaktore Lidija Leikuma, projekta vadeituoja i augus raksturojūšūs tekstu atlaseituoja Edeite Laime, muokslineica Līga Romančuka i maketātuoja Dana Vasiļjeva. Pi augu nūsaukumu i tekstu apstruodi, preciziešonys i papyldynuošonys tolkā guojuši: Laimute Balode, Meldra Gailāne, Jolanta Keiša, Dace Labuce, Sandis Laime, Rozālija Mežatuča, Vizma Mičule, Kristīne Pokratniece i Andrejs Svilāns.
“Augu vuordineicys” izdeviejs ir latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” (bīdreiba “LgSC”), izdūšonu finansiali pabaļstejuši Vaļsts kulturkapitala fonds i “Rita Wessius Foundation”.
