Latgalīšu NVO aicynoj pīškiert pastuoveigu finansiejumu latgalīšu rokstu volūdys stuņdem

Deveņpadsmit latgalīšu navaļstiskuos organizacejis nūsyutejušys atkluotu viestuli Latvejis Republikys Saeimys Latgolys apakškomisejai, Izgleiteibys i zynuotnis ministrejai i Tīslītu ministrejai ar aicynuojumu dagrīzt viereibys kritiskajai situacejai izgleiteibā i īvāruot vaļsts Satversmē i lykumdūšonā nūsaceitū, pīškirūt pastuoveigi i atsevišku finansiejumu breivpruoteigajai latvīšu volūdys paveida i ūtrys latvīšu volūdys rokstu tradicejis – latgalīšu rokstu volūdys – vuiceišonai Latgolys školuos. Viestuli parakstejuse ari latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” (bīdreiba “LgSC”).

Par viestulis tapšonys īmesli tykuse latgalīšu volūdys stuņžu atbolsta programu naturpynuošona 2023./2024. vuiceibu godā, kas apdraud da ituo divejūs īprīškejūs vuiceibu godūs jau sasnāgtū progresu latgalīšu rokstu volūdys vuiceišonā. Par situaceju latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv raksteja ITE.

Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis (LVLKŠA) vadeituoja Veronika Dundure, īzeimojūt situaceju, soka: “Pādejūs divejūs vuiceibu godūs, pasasokūt AS “Latvijas valsts meži” i Izgleiteibys i zynuotnis ministrejis finansialajam atbolstam, latgalīšu rokstu volūdu vuicejuos 26 školuos, tok itūšaļt stuņdem pastuoveigs i atseviškys finansiejums vaira nav paradzāts, koč ari interesi pīduovuot školānim fakultativi vuiceitīs latgalīšu rokstu volūdu ari jaunajā vuiceibu godā ir izsacejušys 46 Latgolys školys.”

Kai nūruoda viestulis autori, latgalīšu rokstu volūdys kai ūtrys latgalīšu volūdys rokstu tradicejis vuiceišona styprynoj latgalīšu pošapziņu i patriotisma jiutys, identificiešonūs ar sovu vaļsti i tautu. Pastuoveiga finansiejuma nūdrūsynuošona latgalīšu rokstu volūdys, kurū dīvamžāļ leluokuo daļa sabīdreibys, tūs vydā ari školāni, nazyna, vuiceišonai ir kritiski svareiga Latvejis drūšeibys situacejis styprynuošonā pīrūbežā. Viestulis autori izsver, ka latgalīšu rokstu volūdys vuiceišona sekmej interesi par Latgolys i Latvejis viesturi, tuos kulturys i volūdys montuojumu, latgalīšu lūmu Latvejis veiduošonā, tai mozynojūt nagativūs stereotipus i styprynojūt pīdareibys sajiutu Latvejis i Eiropys kulturys vierteibom.

Viestulē teik atguodynuos, ka sabīdryskuos dūmys pietejuma centra SKDS 2016. gods aptaujā taišni latgaliski runojūšajuos saimēs beja iz vysa augstuokais atbolsts gataveibai militara apdraudiejuma gadīnī nūsorguot Latveju ar īrūčim rūkuos, itys ruodeituojs beja 78 %.

Atkluotajā viestulē izsvārta vajadzeiba īvīst pastuoveigu i atsevišku (nu puorejūs interešu izgleiteibys prīškmatu nūškiertu) finansiejuma programu, kas Latgolys školom dūtu breivpruoteigu vareibu kotrā klašu grupā vīnai klasei nūvadeit vysmoz vīnu latgalīšu rokstu volūdys stuņdi nedeļā. Ar itū aicynuojumu nav apradzāta obligata latgalīšu rokstu volūdys stuņžu īvīsšona školuos.

Saskaņā ar LVLKŠA provizoriskajim apriekinim maksimaluos vīna vuiceibu goda izmoksys, ka programu niu attīcynoj tik iz īinteresātajom 46 Latgolys školom, nabyutu vaira par 132,6 tyukstūšom eiro, kas dūtu vareibu vīnā klašu grupā nūvadeit pat divejis stuņdis nedeļā, piļneibā sasnādzūt izvierzeitū mierki – vysmoz vīna latgalīšu rokstu volūdys stuņde nedeļā.

Latgolys kongresa lāmumu izpiļdis padūmis prīškssādātuojs Agris Bitāns izasoka: “Dīvamžāļ Izgleiteibys i zynuotnis ministrejis darbeiba da ituo atteiceibā iz latgalīšu volūdys vuiceišonu i školu teikla reformu līk švuorbuotīs par tuos politiskū grybu piļdeit lykumu praseibys saisteibā ar latgalīšu volūdys aizsardzeivu i atteisteibu, kai ari Latgolys atteisteibu kūpumā. Deļtuo ir vajadzeiga dreiža, taišna i kūpeiga vysu īinteresātūs personu saruna.”

Taipat latgalīšu navaļstiskuos organizacejis izver, ka situaceja par latgalīšu rokstu volūdys vuiceišonu Latgolys školuos viņ kai puļceņam (respektivi, vīns finansiejuma grūzs vysom interešu izgleiteibys nūdarbeibom), ir na viņ pretrunā ar īprīšk pīsauktajom tīseibu normom, bet ari pretrunā ar Satversmis 4. pantu, kurā nūsaceits, ka vaļsts volūda Latvejis Republikā ir latvīšu volūda, jemūt vārā tū, ka latgalīšu rokstu volūdā saskaņā ar Vaļsts volūdys lykuma 3. panta catūrtū daļu ir latvīšu volūdys paveids.

Viestulis autori kluotyn dazynuošonai nūruoda:

Vaļsts volūdys lykuma 3. panta catūrtuo daļa vaļstei izlīk par aizdavumu nūdrūsynuot latgalīšu rokstu volūdys saglobuošonu, aizsardzeivu i atteisteibu. Bet Latvīšu viesturiskūs zemu lykuma 4. panta ostoituo daļa nūsoka, ka vaļstei ir juonūdrūsynoj latgalīšu volūdys kai latvīšu volūdys paveida vuiceičona, tymā vydā izgeiteibys īstuodēs.

Artura Krišjāna Kariņa valdeibys deklaracejis 318. punkts skaņ itai: “Sekmēsim latgalīšu rokstu volūdys vuiceišonys nūdrūsynuošonu, kai ari lītuojumu publiskajuos nūtikšonuos, informativajā telpā (tymā vydā raidejumu daudzuma pīaugumu sabīdryskūs i komercialūs medeju saturā) i kulturvidē Latgolā.” Nanūdrūsynojūt pastuoveigi i atsevišku finansiejumu latgalīšu rokstu volūdys vuiceišonai, itys vaļdeibys deklaracejis punkts itūšaļt nateik piļdeits.

Jau niu ir izpiļdeiti prīšknūsacejumi, kab školuos varātu kvalitativi vuiceitīs latgalīšu rokstu volūdu:

• Vysmoz 26 školom ir pīredze, kas dabuota divejūs īprīškejūs vuiceibu godūs;
• Nu 2014. goda (cytuos školuos ari pyrma tuo) nūvodvuiceibys stuņdis nūteik latgalīšu volūdā voi bilingvali, taidā veidā īsaisteitūs školu skaits ir vēļ leluoks;
• LVLKŠA jau 2013. godā izstruoduoja latgalīšu volūdys standartu pamatškolai i vydsškolai;
• 2021. godā LVLKŠA izstruoduoja vuiceibu prīškmata “Latgalīšu rokstu volūda” programys paraugus (viertīs www.latgasoc.lv i www.visc.gov.lv).
• Ir sataiseiti vuiceibu leidzekli 1.–6. klasei (viertīs www.latgasoc.lv), kai ari vuiceibu stuņžu paraugi vydsškolai (27 stuņžu video i 2 metodiskī video) platformā www.tavaklase.lv.
• 1993.–2019. g. vaira nakai 250 Rēzeknis Augstškolys (niu Rēzeknis Tehnologeju akademejis, RTA) filologejis bakalaura grāda sajiemieji ir vuicejušīs latgalīšu volūdu, literaturu, folklrou i nūvodvuiceibu (20 ECTS), itūšaļt daudzi izmontoj sovys zynuošonys, vuicūt latgalīšu volūdu i nūvodvuiceibu. Niu itī kursi mozuokā apmārā ir RTA školuotuoju programā;
• Nu 2000. goda LVLKŠA reikuotūs latgalīšu volūdys i kulturys vosorys kursus “Vosoruošona” ir pabeiguši vaira nakai 370 školuotuoji.

Ar atkluotuos viestulis tekstu var īpasazeit ITE.