Latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” dasacejums uzvariejs festivala “Baltica 2025” temu konkursā
Latvejis Nacionalais kulturys centris paviestiejs, ka nūsaslēdzs Storptautyskuo folklorys festivala “Baltica 2025” temu konkurss. Konkursā asūt sajimti 15 dasacejumi, nu kurūs par lobuokū žureja pīzynuse Edeitis Laimis i latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” pīduovuotū temu ‘valoda’.
Kab pīsadaleitu konkursā, da 2024. gods 21. februara sevkura pylngadeiga fiziska persona voi fizisku personu apvīneiba, juridiska persona voi juridisku personu apvīneiba varēja īsnēgt sovu pīduovuojumu Storptautyskuo folklorys festivala “Baltica 2025” temai.
“Volūdys” dasacejums skaņ: dūmuošona, sasazynuošona, signals darbeibai, saruna, zeimu i rokstu vīneiba. Kotram sova. Mīreiga, skaņa, grudynojūša, tyva i tuoļa. Montuota, dabuota, aizajimta, rokstūs i rytmā izzynuota. Skanēs kai līpuojnīku knaušu dzonuošona, Upeitis doncuotuoju zuobaku reibiešona, skanēs Lībīšu krosta prīcā “Te ari myusu kēl!”, sieļu aicynuojumā meklēt styprōkūs ļauds, Daugovpiļs dzīduotuoju skruosū bolsu kruosuos, skanēs Krapis “Skaņumājas” garmaņu pliešuos i atmiņuos par dyžonūs muzykantu spielis volūdys rytmu, Zemgalis bruņču zīdainūs jūslu nirbiešonā, meistara Kačkānu Andra postolu čabiešonā, skanēs Reigys bruģa stuostūs i godu symtim viereigi nūklauseitajuos volūduos, skanēs, skonai saucūt aizrūbeža sābrim: “Kaids gosts, taida volūda!”
Latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” vadeituoja Edeite Laime soka, ka pīduovuotuo tema kusteibai ruodejusēs logiskys sūļs i svareiga tema laikā, kod ANO pasludynuojuse pyrmīdzeivuotuoju volūdu destmitgadi, bet Latvejā teik runuots par latvīšu viesturyskajom zemem, latvīšu volūdys byušonu vysaidai, lībīšu volūdys pietnīceibys atdzimšonu, latgalīšu volūdys vaicuojumim, taipat ari radzūt, kai sābru vaļstīs totalitarī režimi iznycynoj sovys volūdys. “Volūda var byut vysaida. Itamā šaļtī apzeimiejumu ‘volūda’ redzim dreižuok kai sovys pusis vierteibu saglobuošonu. Sova ‘volūda’ ir tys, kas rakstureigs, eipašs, zeimeigs, taids, piec kura var pazeit, vīnolga kaidā nu vierzīņu – runuots, doncuots, dzīduots, rokstūs darynuots, izspālāts – tys byutu. Leidza ar viesturyskūs zemu konceptu ruodīs, ka sabīdreibā otkon vaira runojam par vierteibom, par byušonu vīnuotim, bet ar kotram eipašū. Dīvamžāļ taišni volūda bīži viņ ir vysu vaira nasaprastais, vysaidus puormatumus i aizruodejumus dabojušais, seviški, ka kaids narunoj tai kai īrosts literarajā latvīšu volūdā, deļtuo itei ir šaļts, kod mums ir vareiba raudzeit izgleituot, paruodeit, vysim kūpā prīcuotīs, cik vys tik daudzi vierteibu mums ir. Ari vysaidajā volūdā. Tai kai myusu pamata dorbs i aktivitatis saisteiti ari ar vīnys mozuoklītuotuos volūdys byušonu, izmontojam kotru vareibu vaira dagrīzt sabīdreibys viereibys ari itam vaicuojumam,” pamatojūt pīsadaleišonu konkursā soka Edeite.
(Papyldynuots) Plānuots, ka festivals 2025. godā nūtiks nu 26. da 29. juņa i juo nūtikšonys paradzātys Reigā, Turaidā i Daugovpilī.
Ar pylnu temys dasacejumu var īpasazeit ite:
Bīdreibys “LgSC” dorbu 2023. i 2024. godā finansiali pabolsta Sabīdreibys Integracejis fonds nu Kulturys ministrejis daškiertūs Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” projektā “Latgaliskuos kulturvidis styprynuošona: sadarbeiba, izpratne i īsaiste”.
