Profesors Tomašs Viherkevičs gastej Latgolā
Īt jau ūtrais gods, kai “Latgolys Studentu centrs” eistynoj storptautiskū projektu “Mozuoklītuotuos volūdys, leluos īspiejis. Sadarbeiba pietnīceibā, kūpīnu īsaisteišona i inovativi vuiceišonuos reiki – COLING”. Projekta ītvorūs LgSC bīdrim ir vareiba giut storptautisku pīredzi i īsapazeit ar cytu pasauļa mozūs volūdu situaceju, vuiceitīs nu cytu kūpīnu i daleitīs ar pīredzi latgalīšu volūdys saglobuošonā i atteisteibā. Vīnlaikus projekta ītvorūs, īsaapzeit ar latgalīšu volūdys situaceju, iz Latveju brauks pietnīki nu projektā īsaisteitūs universitašu.
Nu 18. juļa da 18. augusta Latvejā gasteja profesors, sociolingvists Tomašs Viherkevičs nu Adama Mickeviča Universitatis Poznaņā (Pūleja). Sovys vizeitis laikā jis pieteja latgalīšu sociolingvistiskū attīksmi pret sovu volūdu i attīksmis pret “vacū” i “jaunū” latgalīšu volūdys ortografeju.
Interese par Latgolu i Latveju T. Viherkevičam ir jau daudzus godus, jis apgivs latvīšu volūdu, i, prūtams, saprūt ari latgaliski. Par sovu sasatikšonu ar Latgolu i redziejumu, kai veicynuot latgalīšu volūdys lītuojumu, profesors īprīkš intervejā stuostejs “Latgalīšu kulturys ziņu portalam lakuga.lv” (roksts daeinams ite).
Profesora T. Viherkeviča zynuotniskuos interesis ir saisteitys ar mozajom i mozuoklītuotajom volūdom, minoritašu volūdom i regionalajom volūdom. Niu jis fokusejās iz latgalīšu volūdys problematiku i Latvejis volūdys politiku. Sovys vizeitis laikā T. Viherkevičs tykuos ar latgalīšu volūdys lītuotuojim i ari pietnīkim, kab nūskaidruotu jūs sociolingvistiskūs attīksmi pret latgalīšu volūdu i ortografejis vaicuojumim.
“Intervejis paruodeja, ka latgalīšu volūdys sociolingvistiskū situaceju cīši ītekmej ortografejis vaicuojumi, i latgalīšim ir dažaida attīksme pret itim vaicuojumim. Ir radzams, ka vacuokajai paaudzei tei ir lela problema, komer jaunuokuo paaudze pīlaideiguoka attīksmē pret ortografeju. Pastuovūšajim konfliktim storp dažaidu ortografeju pīkritiejim navajadzātu byut par īmesli volūdys saglobuošonys, atteisteibys i atjaunuošonys procesā,” soka Tomašs.
Intervejuos savuoktūs datus pietnīks izmontuos diveju publikaceju sagataveišonai. Vīnā nu publikaceju tiks veikta sociolingvistiska analize par latgalīšu volūdys ideologeju, sovukuort ūtrā tiks saleidzynuota latgalīšu volūdys i greko i griko volūdu Italejā, i kašubu volūdys Pūlejā pareizraksteibys problematika.
Par Latvejā pavadeitū laiku Tomašs soka:
“Cīši izbaudeju, na tikai respondentu atsauceibu, diskusejis i kūpā pavadeitū laiku, tok ari Latgolys ainovu, tymā skaitā latgalīšu volūdys ainovu. Volūdys ainova palīk ar viņ daudzveideiguoka i pamonamuoka, munupruot, tys ir tīši saisteits ar latgalīšu volūdys augūšū prestižu.”
Tymā pošā laikā pietnīks uzsver, ka latgalīšu volūda ir apdraudāta, i vairuoki intervātī cylvāki atzynušs, ka ir pādejuo šaļts nūdūt volūdu nuokušajom paaudzem i tys panuokams izdorūt izmainis izgleiteibys procesā.
Roksta autore: Vineta Vilcāne