Emilejai Kalvānei izguojs dzejūļu kruojums “Atvosora”

Latgalīšu dzejneicai Emilejai Kalvānei paguojušuo goda nūgalē izguoja dzejūļu kruojums „Atvosora”, kurs tyka izdūts Latgolys Regiona programmys ītvorūs.

Emileja Kalvāne (1944) ir dzymuse Mērdzinis pogosta Styglovā. Jauneibā autore ir pīsadalejuse Mirdzys Kempis Jaunūs autoru apvīneibā, bet latgaliski roksta i publicejās viņ nu 1995. goda. Juos pyrmuo gruomota „Lobuo dīna” (2003) ar atsauceibu tyka pījimta i literaturzynuotnīku, i vīnkuoršūs skaiteituoju vydā.

„Atvosora” ir Emilejis Kalvānis ūtruo gruomota. Tei ir dzeivis gudra i vysa kū dzeivē pīredziejuša cylvāka raksteita dzeja. Te sūpluok ir i bierneibys atminis, i naatdūta poruoda tyvajim i sovai Latgolai sajiuta, ir ari mīlesteiba i atziņa, ka „mīlesteiba nanūvecej, viņ ar godim vairuok zyna”, ir i gryutuo nūlicīņa nosta i juos paceļšona.

Vysam cauri — speiteiga cereiba vystik dzeivuot i sovuos suopēs pasaceļt puori švakajam klusā, tok nūtureigā ticeibā Dīvam i pateiceibā dzeivē satyktajim cylvākim i gora radinīkim.

Gruomota ir kai ritiņs, kas grīžās ap sevi — nu suokuma iz beigom i otkon iz suokumu. Partū ka cereiba naizabeidz nikod, cikom ir ticeiba iz lobū i pateiceiba par bejušū.

Aicynojam puorskaiteit Emilejis Kalvānis dzejūļus LaKuGā.