Folklorys kūpa “Ceidari” aicynoj iz Bierzpiļs pusis dzīsmem veļteitu koncertu

Ūtardiņ, 1. majā, 14.00 iz sasatikšonu koncertā Bolvu nūvoda Bierzpiļs pogosta saīta nomā aicynoj bīdreibys “Latgolys Studentu centrs” folklorys kūpa “Ceidari”, kurei ituo goda majā svieteis pīcu godu dorbuošonuos jubileju.

Koncerts “Skaisti putneni dzīduoja” veļteits Bierzpiļs pogosta Sylamuižys dzīduotuojai Bronislavai Romanovskai (1899–1968). Bronislavys dzīduotuos dzīsmis pīraksteitys Latvīšu folklorys kruotivis 1960. goda 14. zynuotnyskuos ekspedicejis Bolvu, Dagdys i Kruoslovys rajonūs laikā. Teicieja tūlaik bejuse 61 godu vaca, vyss juos myužs bejs saisteits ar dzīduošonu – dzīduojuse kai riktēs (tai Bierzpiļs pusē sauce saīšonys), tai vysaidūs gūdūs i ari Bieržu bazneicys korī. Bronislava daļu sovu dzīšmu montuojuse nu mamys, kurei ari bejuse lela dzīduotuoja. “As dzīžu vysod! Ka maņ skumeigi, tod buoryuneitis dzīsmis, a ka ļusteigi kot’ kaidys,” sovulaik sacejuse Bronislava.

Koncerts ir na tikai veļtejums Bronislavai Romanovskai, bet simboliska gūda atdūšona vysom tom daudzajom tautys dzīduotuojom, kuruos ir mozuok zynomys, bet taipat kai Bronislava pamatušys boguotu dzīšmu montuojumu. Taipat “Ceidarim” itūreiz byus prīca koncertēt taišni Bierzpiļs pogostā, kurs ir boguots ar folklorys montuojumu, nu cikom moz “calts gaismā”. Koncertā “Skaisti putneni dzīduoja” folklorys kūpa gryb izceļt i popularizēt dzīsmis, kuruos ite dzīduotys pyrma vaira nikai pusis godsymta.

Bīdreibys “Latgolys Studentu centrs”, kurei jau ilgus godus ir aktivs latgaliskuos kulturys popularizātuojs, folklorys kūpa “Ceidari” rodusēs 2013. goda 21. majā, kod pyrmū reizi iz dzīduošonu Reigā saguoja golvyspiļsātā dzeivojūšī latgalīši, puorstuovūt dažaidus Latgolys pogostus. Suoku ideja – pošim sovai prīcai sasatikt, padzīduot i īsavuiceit jaunys dzīsmis latgaliski – puortope folklorys kūpā, kurei veiksmeigi īsakļuovuse Latvejis folklorys kusteibā. “Ceidari” pīsadalejuši i pīsadaleis Storptautyskajā festivalā “Baltica”, Vyspuorejūs Dzīšmu i Deju svātkūs, festivalā “Muzykys Skrytuļs”, Latgalīšu kulturys goda bolvā “Boņuks” i cytuos leluokuos i mozuokuos nūtikšonuos. “Ceidari” sovulaik beja nomināti “Boņukam” par lobuokū debeju, bet vīns nu pošu lapnumim ir kūpā ar dzīsminīku Kārli Kazāku dzīduotuo i postfolklorys izlasē “Sviests 7” īkļautuo teiciejis Domicellys Līpenis dzīsme “Zīmeņa”. Folklorys kūpys “Ceidari” vadeituoja vysus itūs godus ir etnomuzikologe Marta Sīle, bet kūpys rosšonuos iniciatore beja Edeite Husare. Folklorys kūpys pamatrepertuaru veidoj tūs Latgolys molu dzīsmis, nu kurūs īt kūpys dalinīki – teik dzīduotys Aulejis, Bukmuižys, Škilbanu, Bierzpiļs, Vonogu, Rūžupis i cytu Latgolys vītu dzīsmis. Pats nūsaukums “Ceidari” rodīs nu vuorda, kas apzeimoj koncentryskus apļus, kaidi rūnās, kod iudinī īmat akmisteņu. Kai iudiņa apli izaplieš i īsaista kusteibā vysu, kas godīs ceļā, tai i “Ceidari” rauga īkustynuot latgaliskū dzīduošonu kai Reigā, tai cytur i aizraut ar tū puorejūs.

Iz koncertu “Skaisti putneni dzīduoja” 1. majā aicynuots kotrys grybātuojs, īīšona koncertā ir bez moksys.

Vaira dazynuošonai par koncertu:

Kristīne Pokratniece

pokratniece@gmail.com

28240441