Niu publiski byus daīmami Sibira etnolingvistiskūs ekspediceju materiali
Ituogods vosorā Latvīšu folklorys kruotivis digitalajā arhivā pasaruodeja intrigejūšs nūsaukums — SEEM. Hm, kuo na kai nazkod bierneibys gruomotuos īpazeitais „tēvocis Sems“, tik ar Ameriku te eistyn sakara nikaida! SEEM ir eisynuojums nu Vaļsts Kulturkapitala fonda pabaļsteituo bīdreibys „LgSC“ projekta nūsaukuma „Sibira etnolingvistiskūs ekspediceju materiali“ (=SEEM).
Pavasara plaukuma spierdzynuoti i na tik cīši senejūs Sibira ekspediceju (2004–2009) nūtykumūs par jaunu sasatykuši, pīsacejom sovu īceri VKKFa pasludynuotajā mierka programā „KulturDVAŠA“ voi, oficialuok, — „KultūrELPA“. Tai jau nu maja mieneša dorbojamēs ap sovā projektā pasūleitū — kurs ceņteiguok, kurs lānuok, bet projekta grupys reiceibā nūdūtuos izkluojlopys (paļdis Iļzei Spergai par taidys sataiseišonu, taipat materialu dubliešonu vysu dorbam) lūdzeni pamozam aizapylda. Reizē i myusu zynuošona par Sibirī atrostajim tautīšim atsadzeivynoj i teik vys syltuoka i syltuoka… Ruodīs, vyss Austrumu diasporys ekspedicejuos izdzeivuotais nazcik romanu viertej, i, kas zyna, varbyut kurs taidu voi kū cytu vēļ pīraksteisim, a cikom kas da Jaunuogods ir juosagatavej e-gruomota „Sibira stuosti“, juoapstruodoj cyti vierteiguokī ekspediceju materiali.
Škārsteiklā īlyktū var apsavērt, īejūt adresā http://garamantas.lv/lv/repository/1593637. Iz vysa vaira materialu, resp., ekspediceju karteņu, ir salykts „Etnografiskūs prīškmatu kolekcejā“, kas projekta suokuma pūsmā teik baļsteita iz Krasnojarskys nūvoda Ačynskys piļsātys muzejā reikuotuos 2007. goda izstuodis „Breinumu breinums“ (krīviski — «Чудо дивное») eksponatu pamata (paļdis Solvetai Loginai par kolekcejis materialu kuortuošonu, Kristīnei Pokratneicai — par datu savadeišonu). Prīcuodamīs par latgalīšu sātuos izglobuotajim rūkdorbim voi kaidom cytom naparostuokom lītom, ūtruos Latgalīšu volūdys i kulturys zīmys školys laikā paleidzējom školuotuoja Dmitrija Kargopolova vuordā nūsauktuo Ačynska Nūvodpietnīceibys muzeja darbinīkim sataiseit breineigu vītejūs latgalīšu rūkdorbu i etnografiskūs prīškmatu izstuodi. Piec juos daļu eksponatu apleicīnis latgalīši atdeve muzejam iz vysim laikim.
Kas i kai projektā dūmuots vēļ? Ekspediceju materialu publiskuošona planavuota divejaiži: 1) foto, audio i video materiali kruotivē garamantas.lv, 2) e-gruomota ar teicieju stuostu atšifriejumim piļneigā i dalejā fonetiskā pīrokstā, myusu aprokstim par atrostajim ļaudim i jūs volūdu, myusu stuostim par Sibirī atrostū i saprostū.
Projektā pīsadola i materialus apstruodoj vysaida laika Sibira ekspediceju daleibnīki. Ituo pūsma dorba grupā pamatā ir bīdreibys „LgSC“ bīdri, jī i Sibira etnolingvistiskūs ekspediceju daleibnīki: Muora Mortuzāne-Muravska, Kristīne Zute, Maryta Lasmane, Iļze Sperga (projekta administrators i e-gruomotys redaktore), Eta Nikolajeva, Solveta Logina (etnografiskūs prīškmatu kolekcejis kuratore), Ilona Ratinska. Vysus da dorba i kūpā sauc, taipat materialus škārsteiklā līk Kristīne Pokratneica. Projekta realizacejā paleidz Sanktpīterburgys Vaļsts universitatis baltists Aleksejs Andronovs, kurs pīsadalejs kuo na vysuos desmit ekspedicejuos, a niule nūsoka teicieju dzeivis vītu geografiskuos koordinatis. Teicieju stuostu anotātuojis i atšyfrātuojis — Muora (ZL), Kristīne (CL), Maryta (DL), Eta (ZL) — ir diplomātys filologis, projektā turpynoj studeju laikā suoktū dorbu kotra sovā „teritorejā“. Voi varit pa saeisynuojumim „atšifrēt“, kurei „zona“ ir kurai nu jūs? Pīmynātajom volūdneicom paleidz Līga Andronova i Sonora Logina. Sibira datubaze i drūšuokuos zinis par teiciejim voi jūs runuotajom izlūksnem ir projekta vadeituojis Lidejis Leikumys rūkuos i golvā. Vēļ projektā paleidz Sibira ekspediceju daleibnīki Artis Logins ar Daini Juragu. Lels paļdis Etai Nikolajevai par pyrmreizejom anotacejom teiciejim, ar kuru runys īrokstim da šam nabeja struoduots!
Informaceju sagataveja: projekta vadeituoja Lideja Leikuma.
