Legenda par LgSC Džinsuotū folklorys kūri

Vyss suocās seņ senejūs laikūs 2009. goda majā kasgadejā pasuocīnī „Latgalīšu dīna Breivdobys muzejā”. Kai i kotru godu, ari tūlaik tys puļcēja latgalīšus i cytus lobus cylvākus. Tai kai tymā reizē pasuocīni navarieja nūsaukt par cīši izadevušu, tod, eimūt iz sātu, ļauds nūlēme skumuos dūmys klīdēt ar jautrom dzīsmem i tai pa mozeišam, pa mozeišam dzīsmi pa dzīsmei roduos ideja – par kū gon poši navarātu taiseit sovu apvīneibu i dzīduot dzīsmis, kas prīcej pyrmom kuortom jau sovys sirdis i tod varbyut i vēļ kaidu. Tai kai tuos dīnys repertuara pamotā beja vysim labi zynomuos latgalīšu tautys dzīsmis, tod tys nūteikti varātum byut nazkas folklorisks, bet kab ari reizē sovaižuoks, tod tauta lēme par lobu kūram – Latvejā folklorys kūru vēļ navā i kur nu vēļ nu Latgolys! I myusu dīnu latgalīši ir samārā moderni ļauds, tod piec pyrmuo ocu uzmetīņa tyka secinuots, ka apgierbā dominej džinsu audums i leidza ar tū – kab tod ir ari tei džinsuotuo īvirze!

Ideja beja dzimus, bet tai beja juonūbrīst, i kai reizi piec zeimeigim devenim mienešim 2010. goda februara beiguos nūtyka pyrmais folklorys kūra mieginuojums. Iz prīšku kūristi nūlēme sasatikt reizi mienesī kotra mieneša trešā caturtdīnā i pīskandinuot Tonis biroja apartamentus.

Kai jī poši sprīde – ideju i virzīņu ir cīši daudzi. Pyrmom kuortom – kultivēt folkloriski latgaliskuos dzīduošonys tradicejis Reigā i na tikai. Tautā runoj, ka kūram gaidomi ari papyldspāki nu teiksmainuos Meitovys pusis. Kleist baumys, ka ir jau ari pyrmuos idejis i prīšklikumi, kur kūrs varātum uzastuot i pīsadaleit. Vēļ gaisā vibrej dūmys par cytaidom tradicionalom latgaliskom dzīduošonom, par pīrmāru, maja dzīduojumi i saļmis. Bet nūteikti dzīduošonys repertuarā natiks pīļauta ari cytu regionu, tautu i stilu dzīšmu apdaleišona – lai vysim teik i nivīns naapsavainoj, latgalīts tok sovā sirdī taids kosmopolits jau ir. Taipat breineiguos prīškdīnys sūla ari muzykalu instrumentu daleibu kūra atteisteibā. Bet vysa ituo vydā poša svareiguokuo līta – pamotā vys tik ir sova prīca dzīduot i dareit! Dzīsmem ceļu vēļ cīši daudzi i, ka ari Tovai ir pa ceļam ar Džinsuotū folklorys kūri – ej šī, puļceņā!

Tyvuokuos sadzīduošonys reizis:

18.03. nu 19:00

22.04. nu 18:00