Kai Razulinka zečubiksis astmā izdzīduoja

Šudiņ ir paguojs taišni pusgods nu breiža, kod Reigā iz „Latgolys Studentu centra” aktivistu organizātū pyrmū sasadzīduošonys reizi sasapuļcieja vīnkuorši interesenti bez cīši lelom muzykalajom zynuošonom, kab īsavuiceitu jaunys dzīsmis latgaliski, pamatā tradicionaluos muzykys repertuara dzīsmis. Mierkis itam vysam taids vīnkuoršs – paplašynuot sovu kasdīnys repertuaru: apnics, ka kotru naformaluoku saīšonys reizi dzīsmis, kū vysi zyna nu A da Z ir gondreiž viņ „Rūžeņa” i „Tuoli dzeivoj”, taipat breineiga ir satureiga kūpeiguo laika pavadeišona i jaunu zynuošonu īsavuiceišona. Kai školuotuoja dzīduotuoju deideišonai pareizom notom i bolsu nūtureibai pīaicynuota JVLMA etnomuzykologejis 4. kursa studente Marta Vaivode ar izaceļšonu nu Rūžupis.

Kai tod pa itū laiku guojs? Var saceit, ka vysaiž, bet ar taidu prīceigu atteisteibys lineju iz augšu. Dzīšmu pyurs īkruots gona lels: salaseitys dzīsmis nu vysu Latgolys molu, taipat dažaideibai ir īsavuiceitys puora dzīsmis nu Latvejis ūtra gola. Laika gaitā pasakuplynuojs ari dzīduotuoju puļceņš. Kai kurū reizi gon īt ar atīšonu iz mieginuojumim, bet dzīduot grybātuoju ir gondreiž 20 cylvāku. Cikom gon vysa dzīduošona vaira ir sovai prīcai, bet ir ari bejušys dzīduošonys reizis ar klauseituojim. Vīns nu skaistuokūs vosorys pīdzeivuojumu beja pīsadaleišana Kārļa Kazāka i juo draugu-muziķu velo ekspedicejā „Ar Velomuzyku iz Liktiņduorzu”, kurū varēja nūsavērt ari Latvejis Televizejis 1. kanalā.

Kotrys reizis ūtardīņu dzīduošona nasabeidz viņ ar dzīduošonu – gona vīnam ūtra iz zūba paviļkšonys, jūku, smīklu, taipat sataiseita ari pošim sova folklora. Interesnais, ka vēļ arviņ nav varēts izdūmuot folklorys kūpys nūsaukums. Ir tikai taidys pagreidis pasaukys, pīvadumam, Razulinka – par gūdu „Rekavas dzintara” dzīsmei par žagatini, zečubiksis – deļ tuo, ka navar jau taišni tū dzīsmis melodeju nūturēt i ir tendeņce iz dzīsmis golu „nūšlukt”, astma – vēļ naīt cik labi ar elpu pareizu īviļkšonu i nav spāka da gola dzīsmi izviļkt. Taipat kotru reizi tolkā teik saukts ari „Martys spāks” – paleidzēt podturēt pareizuos notys, koč tū reizē var tik vīnam bolsam, bet lela daļa dzīšmu ir divejūs, ari trejūs bolsūs. Pa itū goda pusi dzīduotuoji niu zyna, kai tys ir dzīsmis teikt, kū nūzeimoj atlūceit, kai juorūtoj, kaidi ir lobuokī panti apdzīduošonā, kai juodzīd tolkā, kai tik sovaiži runoj Zīmeļlatgolā i kai iz Zīmyssvātku laiku kačeišam bārns mierst. Nu vysu leluokuo prīca pošim ir, ka ūtardīnis vokars īt i ir vīta, kur latgalīšus Reigā geida padzīduot!

Edeite Husare