Studentu nedeļa, 11.–13. septembris
LgSC sveic studentus ar jaunuo vuiceibu goda suokumu i aicynoj studentus i tūs, kas sirdī jiutās jauni, iz latgaliskim pasuokumim Reigā i Daugpilī nu 11. leidz 13. septembrim.
Reigā
12. septembrī Foto orientiešonuos jeb “Pyparmātru čaja kauss 2012”. Vokora gaitā orientiešonuos i latgalisku vītu mekliejumi Reigā. Nuoc vīns ci kūpā ar komandu 3-4 cylvāku sastuovā. Vālams leidza pajimt fotoaparatu, var izaleidzēt ar mobilū telefonu, bet, ka nav, to tei nav lela bāda. Teikamēs 18:00 pi Breiveibys pīminekļa. Vaira par orientiešonūs var izzynuot, rokstūt iz reiga@lgsc.lv.
13. septembrī Īpazeisti latgalīšu jaunūs muzykantus Lauru Lo nu Bolvim i postfolklorys grupu “Rikši” nu Rēzeknis. Pasauļa muzykys krūgā BUBAMARA, Audieju īlā 8 (Vacreigā), koncertā “Muzykaluo geografeja”. Suokums 21:30. Īeja bezmoksys.
Vaira par Reigys pasuokumim vari uzzinuot pi Kristīnis reiga@lgsc.lv; T. 28240441
Daugovpilī
11. septembrī „Pa Daugovpils latgalīšu pādim”. Īpazeisti Daugovpiļs latgaliskuos vītys i pošu piļsātu, izzynoj par Latgolys cylvākim i LgSC. Teikamēs 16:00 Daugovpils Universitatis (Vīneibys īla 13) foajē.
Īeja pasuokumā ar „face control”, golvonais nūsacejums byut smaideigam i zynuot slapanū paroli Vasals!
12. septembrī Ļusteigs vokors „…Donats vaļsu grīž” kūpā ar folklorys kūpu „Dyrbyni”, vokora gaitā daņči i rūtalis. Tikšonuos – 17:50 pi Spirta koju īejis uorā (Sporta īla 6)
Vaira par Daugovpils pasuokumim vari uzzinuot pi Zaigys daugovpils@lgsc.lv; T. 28722059
Tok kai ir golu golā? Daugpiļs voi Daugovpils? Nekonsekvence.
Pa kurū laiku “Daugpiļs” puorlobuots iz čyulyskū “Daugavpils”? Vakar vēļ beja latgaliski
Ka roksta “Daugovpilī”, tūlaik pa tam pošam princypam vajag raksteit “Līksnā”, “Kārsavā” i “Līvānūs”. Bet tys nabyus ni latgaliski, ni čyulyski, a taidā kai “treš-volūdā”.
“Kā rakstāmi Latgales vietu vārdi.
Uz pasta-telegrāfa virsvaldes lūgumu mūsu augstskolas valodnieciski- filosofiskā fakultāte devusi savu atsauksmi šinī jautājumā. Viņas domas īsumā sekošas. Paturēt viscauri pašu latgaliešu izrunu Latgales vietu vārdu rakstībā nav iespējams jau tapēc vien, ka latgaliešu izloksnē ir dažas mūsu valodai pilnīgi svešas skaņas. Bet nebūtu ieteicams arī viscauri latgaliešu skaņu vietā likt mūsu rakstu valodas skaņas. Piemēram, tīrais īsais o ir ari mums sastopams dažos Kurzemes un Vidzemes vietu vārdos (Kolkas rags, Bormaņi, Korva) un tāpēc paturamas Latgales vietu vārdu saknes, kā Bolvi, Borkava. Bet gan dažos piedēkļos būtu o vietā liekams rakstu valodas a, jo mums jau vesela rinda vietas vārdu beidzas ar -ava (Saikava, Kalsnava, Rucava, Kandava, Sesava, Vircava u. c.) un tapēz latgaliešu —ova mums skan neparasti.
Attiecoties uz atsevišķi uzrādītiem vārdiem, japieņem, ka tie būtu rakstāmi tā: Antonopole, Balbinava, Baltinava, Bolvi, Borkava, Dagda, Daugavpils (ne Daugpils), Kaunata, Kokoreva, Kārsava (Korsavka — krievu vārds), Krāslava, Krustpils, Kulneva, Landskorona, Līksna, Līvāni (no garā i cēlies latgaliešu ei: Leiksna, Leivoni), Līpna, Ludza, Malinovka, Pitalova (šais 2 vārdos paliek o tādēļ, ka tie krievu vārdi), Rozenava, Rundāni, Rušūna, Vecslabada (slabadas vārdu ar a pazīst šur un tur Vidzemê un Kurzemē, bet paturot krievu vārdu „Staraja Sloboda”, to latviski nekā nevar locīt), Varakļāni, Vi|aka, Viļāni, Višķi. Ja vārdus Kapina un Ribeņi latgalieši izrunā ar īsu i, tad tie tāpat izrunājami un rakstāmi arī mums, pretējā gadījumā tie būtu rakstāmi Kapiena, Riebeņi (cik zināms tad tos izrunā ar īsu i un tā tad šie vārdi nav pārgrozāmi). Ievērojot šos aizrādījumus, kā valsts iestādēs, tā laikrakstu redakcijās mēs panāktu zināmu, ļoti vēlamu vienādību Latgales vietu vārdu rakstībā un dažreiz novērstu pārpratumus par to, kāda vieta īsti domāta, jo pie tagadējās kārtības, kur cits raksta Daugpils, Korsovka, Kreslavka, bet cits — Daugavpils, Kārsava, Krāslava, pārpratumi nav izbēgami.
K.”
(“Jaunais Vārds, 20.03.1921)