Zīmys škola latgalīšim Sibira soltumūs
Ar Latvejis Universitatis Filologejis i muokslys zynuotņu fakultatis vuiceibspāku entuziasmu, kai ari ar Vaļsts Kulturkapitala fonda finansialū atbolstu no ituo goda 16. janvara da 2. februara nūtyka Catūrtuo latgalīšu volūdys i kulturys zīmys škola Sibirī Krasnojarskys nūvoda Ačynskā.
Zīmys škola ir centralais pasuokums ar Sibiri saisteitajūs projektūs, sovu rūku projektūs pīlīk ari Latgolys Studentu centra bīdri.
Daudzim ruodīs, ka vīneigais veids, kai latvīši i citys Baltejis tautys varēja tikt Sibirī, beja deportacejis. Tai tūmār nav. Laimis vaicuotuoju nav bejs moz nikod. Tai ari 19. godu symta beiguos, kod lelu saimu deļ Latgolā palyka cīši moz breivu zemu, daudz ļaužu nūsprīde braukt iz Sibiri, kur varēja tikt pi breivom zemem. Ar propogandys paleidzeibu zemnīkim tyka sūleita zalta dzeive Sibirī, i daudzi nūbrauce ar vysom saimem, sev leidza pajamūt viņ pošu napīcīšamuokū i sovu volūdu, tymā laikā reši kurs prota krīvu volūdu.
Itī etniskī latgalīši beja aizmiersti gondreiž symts godu, bet 2004. godā Latvejis Universitatis Filologejis fakultatis pasnīdzieji ar studentim suoka projektu, kurs turpynojās jau pīktū godu, ar aizdavumu apzynuot i izpieteit Krasnojarskys apgobola latgalīšus i tū, kas pa itim symts godim nūtics ar latgalīšu volūdu.
Golvonais projekta aizdavums no filologiskuo aspekta – izpieteit i apraksteit, kas volūdā puorsamejs i kaidi procesi tū ir ītekmiejuši no latvīšu volūdys izolātā vidī, kur vīneiguo kontaktvolūda beja krīvu volūda.
Iz Ačynsku ar Latvejis Kulturkapitala fonda atbolstu brauce deveni entuziasti – Latgolys patrioti, kuri runoi, dzīd i jūkoj latgaliski, kai ari puorzyna kulturviesturi i tradicejis. Kuortejā ekspedicejā pīsadaleja LU Filologejis i muokslys zynuotņu fakultatis asociātuo profesore Lidija Leikuma, LgSC bīdri Muora Mortuzāne, Eta Nikolajeva, Artis Logins, Kristīne Zute, Aigars Bernāns, Dainis Juraga, Liene Linde, kai ari školuotuoja i folkloriste Solveta Logina.
Eskpedicejis nūteik sadarbeibā ar Ačynska Pedagogiskū koledžu, kurai ir viesturiska saisteiba ar latgalīšu volūdu – 20 . godu symta 30. godūs itymā koledžā beja latgalīšu nūdaļa. Taipat sadarbeiba nūteik ari ar Ačynska Latgalīšu bīdreibu, kurā apsavīnuojuši Ačynska apleicīnī apzynuotī latgalīši i gūda bīdri, kam ir nūpalni saisteibā ar latgaliskū Sibirī.
Zīmys škola jau četrus godus ir centralais LU Filologejis i muoklsys zynuotņu fakultatis vuiceibspāku i studentu ekspediceju iz Sibiri golvonais pasuokums, kura laikā vītejim latgalīšim, kuri vēļ runoj pa sovam, i interesentim ir īspieja īgiut jaunys i papyldynuot jau asūšuos zynuošonys par Latgolu, Latveju i latgalīšu volūdu. Zīmys školā, kai jau školā, golvonuo vuiceibu forma ir seminari – divys nedelis kotru dorba dīnu nūtyka nūdarbeibys divom studentu grupom ar kūpeigom vokora nūdarbeibom piec tam. Taipat beja ari tradicionalais lekceju-seminaru cikls par dažaidom ar Latgolu saisteitom temom, kū sastdīnēs i svātdīnēs laseja profesore Lidija Leikuma.
Pyrmuo studentu grupa – etniskī Ačynska i apleicīnis latgalīši, kuri var nūdarbeibom sekuot latgaliski. Ituos nīdarbeibys vadeja Solveta Logina. Golvonais aizdavums – paleidzēt atguoduot volūdu, runuot pa sovam i mudynuot Ačynska latgalīšus ari sovā storpā runuot latgaliski. Daudzys babenis piec nūdarbeibom saceja, ka da Zīmys školom nimoz nazynuoja par cytim latgalīšim Ačynskā i tū, ka jī ari runoj pa sovam.
Ūtra grupa – Ačynska Pedagogiskuo koledža studenti, kurim ir interese par latgalīšu volūdu, bet nav zynuošonu par tū. Ituos grupys nūdarbeibuos uzsvors tika lykts iz volūdu – gramatiku, morfologeju, fonetiku i leksiku. Nūdarbeibys vadeja Muora Mortuzāne i Eta Nikolajeva.
Vokora nūdarbeibuos, kas obom grupom nūtyka kūpā, studenti dzīduoja, doncuoja, guoja rūtaļuos, t. s. duorzeņūs, rysynuoja vysaidus atjauteibys aizdavumus i runuoja pa sovam.
Zīmys škola tradicionali nūsaslēdze ar koncertu, kurā studenti paruodeja, kū īsavuicejuši, kai ari tyka satykti gosti nu Krasnojarskys latvīšu bīdreibys „Dzintars”, kas ari šūgod, taipat kai kotru godu, pīsadaleja Zīmys školys nūslāgumā.
Itei škola ir vierteigs pasuokums vysom īsaisteitajom pusem. Dorba grupa īpazeist latgalīšu dzeivi cytā pasauļa molā, kur latgaliskais ir izturiejis da myusu dīnu. Taipat Sibira latgalīšim ir vareiba apsazynuot sovys volūdys vierteibu, saprast, ka jī nav vīneigī, kas runoj pa sovam, ka jūs volūda ir svareiga i interesanta i ka latgaliski var runuot arī ikdīnā. Volūda dzeiva ir sasaglobuojuse teicieju atmiņuos. Ekspedicejis ir daruodejušys, ka ar nalelu pīpaleidziešonu volūda suoc atsadzeivuot. Sasateikūt ar tim pošim teiciejim vairuokus godus piec kuortys, var redzēt, ka volūda jimūs ir dzeiva – jī puorstuoj kaunētīs, pa druskai īguodoj vairuok i vairuok vuordu i lobuok suoc runuot pa sovam, tys ir – latgaliski.
Kristīne Zute