Rss Feed Tweeter button Facebook button Youtube button
Latgolys Studentu centrs
Par LgSC dzeivi i sadzeivi
Volūdys programa

LgSC eistynuotuo pasuokumu programa latgalīšu volūdys aizsardzeibai, saglobuošonai, atteisteibai

Itys pasuokumu programys aproksts tyka sataiseits latvyski. Latgaliski teik gataveits puorskots par vysom LgSC aktivitatem volūdys vaicuojumā – apkūpojūt saraksti ar vaļsts institucejom, informaceju par projektim i aktivitatem, kai ari eisi gramatikys pamati.

2003. gada februārī notika pēc LgSC biedru iniciatīvas organizēta diskusija par vienotas latgaliešu rakstu valodas ortogrāfijas nepieciešamību. Tās rezultātā tā paša gada pavasarī tika izveidota Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas Latgaliešu rakstības apakškomisija.
Komisijas galvenais uzdevums bija izstrādāt vienotas latgaliešu rakstības normas un pabeigt rakstības reformu, kas tika iesākta 20. gadsimta 30. gados un turpināta 20. gs. 90. gados. Komisijā bija 11 locekļu, tajā skaitā tā laika LgSC valdes locekle Ilona Zaiceva un biedre Ilze Sperga, ortogrāfijas komisijas sekretāre.
2007. gada 28. septembrī Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas Valsts valodas centrā tika apstiprināti „Latgaliešu rakstības noteikumi” (turpmāk tekstā – noteikumi), kas normē un nosaka latgaliešu rakstu valodas rakstību. Tie tika publicēti avīzē „Latvijas Vēstnesis” 2007. gada 18. oktobrī.

LgSC uzskata, ka joprojām neviena valsts institūcija, ne arī cita organizācija nav aktīvi pievērsusies šo noteikumu ieviešanai un popularizēšanai dzīvē, t. i., izveidojusi mācību kursus, lekcijas, fakultatīvās nodarbības skolās, radot iespēju sabiedrībai apgūt latgaliešu rakstu valodas rakstības normas.
Biedrība vairākkārt ir centusies pievērst sabiedrības, mediju un valsts un pašvaldību institūciju uzmanību šai problēmai, tomēr tas nav izraisījis būtiskas izmaiņas.

2008. gadā LgSC sāka realizēt praktisku pašiniciētu un pašrealizētu pasākumu programmu, kam ir kopīgs uzdevums – sekmēt latgaliešu rakstu valodas saglabāšanos un attīstību – un trīs būtiskākās daļas:
1) latgaliešu rakstu valodas ortogrāfijas noteikumu izdošana un izplatīšana sabiedrībā, tā popularizējot otru latviešu valodas rakstu tradīciju, skaidrojot šīs normas un veicinot sabiedrības toleranci pret latgaliešu valodu un tās rakstu tradīciju;
2) informatīvi semināri un praktiskas nodarbības valodas apguvei, kas veicina sabiedrības informētību par latgaliešu rakstu valodas normām un sekmē latgaliešu rakstu valodas prasmes pieaugumu;
3) latgaliešu autoru autoru apvienošana un viņu tekstu izdošana, tā sekmējot autoru interesi rakstīt latgaliski un lasītāju interesi par mūsdienu latgaliešu literatūras procesu un novitātēm.

Latgaliešu rakstu valodas ortogrāfijas noteikumu izdošana un izplatīšana sabiedrībā

2008. gada pavasarī tika uzsākts projekts „Latgalīšu rokstu volūdys ortografejis nūsacejumu prezentaceja: informativs seminars i nūsacejumu izdūšona”, kura realizācijai tikai saņemts atbalsts LVL 338.00 apmērā no Latgales reģionālās attīsības aģentūras, kas apsaimnieko Valsts kultūrkapitāla fonda Latgales kultūras programmu.
Saņemtais atbalsts nodrošināja brošūras „Latgaliešu pareizrakstības noteikumi” izdošanu 800 eksemplāru lielā tirāžā.
2008. gada 17. maijā tika rīkots informatīvs seminārs, sadarbojoties ar Rēzeknes pilsētas domi un Rēzeknes latgaliešu kultūras biedrību. Tā laikā tika prezentēti izdotie noteikumi, kā arī ortogrāfijas komisijas locekļi A. Sarkanis, A. Stafecka, L. Leikuma, I. Sperga un I. Zaiceva informēja par savu paveikto darbu un noteikumu izstrādes gaitu. Seminārā kopumā piedalījās 40-50 cilvēki. Visi semināra dalībnieki pareizrakstībās noteikumus varēja saņemt par brīvu.
LgSC izplatīja pareizrakstības noteikumus Latgales skolās un publiskos izglītojošos pasākumos, pasta izdevumus sedzot no biedrības līdzekļiem un privātiem biedru ziedojumiem.
2008. gadā jūnijā pareizrakstības noteikumi tika izsūtīti apmēram 85 Latgales vidusskolu bibliotēkām, savukārt 2008. gada augustā – 60 Latgales pamatskolu bibliotēkām.
Tāpat noteikumus varēja saņemt Latgales dienā Brīvdabas muzejā 2008. gada 24. maijā un koncerta „Taiseits Latgolā” laikā Preiļos 2008. gada 19. jūlijā, kā arī citos pasākumos, kuru organizēšanā un norisē piedalījās LgSC.

Informatīvi semināri un praktiskas nodarbības valodas apguvei

LgSC uzskatīja, ka noteikumus tikai nodrukājot un izplatot sabiedrībā, latgaliešu rakstu valoda tomēr netiks aktīvi lietota ikdienas saziņā. Tāpēc 2008. gada oktobrī sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku Rīgā tika organizēti latgaliešu rakstu valodas kursi.
Kopumā tos apmeklēja apmēram 20 cilvēku, kas tika sadalīti divās grupās. Pirmā grupa – interesenti, kas runā latgaliski, bet neraksta vai raksta pēc dzirdes, otrā grupā – tie, kuriem ir interese par latgaliešu valodu, taču paši latgaliski nerunā un neraksta. Jāatzīmē, ka pieteikumu skaits pirms lekciju sākuma bija divas reizes lielāks un organizētājus tas, protams, patīkami pārsteidza, tomēr liela daļa potenciālo kursu dalībnieku nebija gatavi regulāram nopietnam darbam.
Grupā ar zemāko sagatavotības līmeni nodarbības tika vērstas uz iepazīšanos ar latgaliešu valodu, tās galvenajām pazīmēm, fonētikas, morfoloģijas un leksikas īpatnībām. Nodarbībās galvenokārt tika apgūta ortoēpija, vārddarināšana, kursu dalībnieki tika iepazīšati ar dažādiem tekstiem latgaliešu rakstu valodā.
Otrajā grupā nopietni tika apgūti pareizrakstības nosacījumi – pareiza gramatisko formu lietošana, kā arī aplūkotas ieteicamās lietojamās formas un to pieļaujamie varianti. Šo nodarbību mērķis galvenokārt bija ortogrāfijas noteikumu iedzīvināšana rakstošo latgaliešu vidū, tādejādi veicinot izpratni par latgaliešu rakstu valodu.

Projektu atbalstīja Latvijas Nacionālā bibliotēka, piešķirot telpas lekcijām un praktiskajām nodarbībām Jaunākās periodikas lasītavā un Eiropas informācijas centrā. Diemžēl projekts neguva finansiālu atbalstu nevienā no organizācijām, kā arī neizdevās piesaistīt finansējumu no fiziskām personām ziedojumu veidā. Tomēr, neskatoties uz finansiālā atbalsta trūkumu, LgSC biedru pašiniciatīva un neatlaidība guva virsroku.
Kursus vadīja LgSC biedres Mg. philol. Māra Mortuzāne un Bac. philol. Kristīne Zute, kas veltīja savu brīvo laiku, lai nodotu savas zināšanas tālāk visiem interesentiem, kas vēlējās tās iegūt. Projekts izsauca interesi mediju vidū – informāciju par tiem izplatīja gan „Latvijas Radio”, gan „Diena”, gan „Telegraf”, gan citi drukātie un interneta mediji.
Informācija par kursiem bija sasniegusi dažādus sabiedrības slāņus un pat pēc to noslēguma bija jūtama interese.

Latgaliešu autoru autoru apvienošana un viņu tekstu izdošana

Lai veicinātu latgaliešu literatūras attīstību un literārā procesa nepārtrauktību: autoru apvienošanu, tekstu apkopošanu, jaunu lasītāju piesaisti, tas ir, lai rakstošie un lasošie cilvēki aktīvāk lietotu latgaliešu rakstu valodu kā literāro tekstu radīšanā, tā uztverē un lasīšanā, paralēli latgaliešu kultūras ziņu vortāla www.lakuga.lv izveidei un uzturēšanai tika īstenoti vēl divi projekti, kas saistīti ar latgaliešu literatūras tekstu izdošanu: „Post Scriptum: trešais dzejas disks” un „Myusudīnu latgalīšu dzejis antologeja “Susātivs”” sagatavošana un izdošana”.
2008. gada vasarā LgSC sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību piedalījās dzejas diska „Inflatio Poesis” izveidē: autoru apzināšanā un ierakstīšanā – no 15 diskā iekļautajiem autoriem 7 ir latgaliešu dzejnieki. Tas ir nebijis precedents un tiešs rezultāts LgSC ieinteresētībai iesaistīties šajā procesā un dot savu pienesumu latviešu literatūras attīstībai, iekļaujot tajā arī latgaliski rakstošos autorus.
Finansējumu šim projektam piesaistīja divas organizācijas: LgSC no Latgales reģiona attīstības aģentūras Ls 1500 apmērā, Latvijas Rakstnieku savienība – pārējo summu no dažādiem avotiem. Dzejas disks iznāca 2008. gada septembra sākumā un tika prezentēts 9. septembrī Rīgā Dzejas dienu laikā, piesaistot kā radošās vides, tā mediju un sabiedrības uzmanību. Kopā ar žurnālu „Mūzikas Saule” tas nonāca visās Latvijas skolu bibliotēkās.

2008. gadā LgSC realizēja vēl vienu ar latgaliešu literatūras tekstu izdošanu saistītu projektu – „Myusudīnu latgalīšu dzejis antologeja – Susātivs” sagatavošana un izdošana”. Projekta vadītāja bija LgSC valdes priekšsēdētāja Dr. philol. Ilze Sperga. Tika izdota latgaliešu mūsdienu dzejas antoloģija 800 eksemplāros. Finansējums grāmatas izdošanai tika saņemts no Valsts kultūrkapitāla fonda LVL 2000 apmērā.
Projekta realizācijas gaitā sadarbībā ar Dr. philol. Ilgu Šuplinsku (Rēzeknes Augstskola) tika izveidota mūsdienu latgaliešu dzejas antoloģija, kurā tika apkopota latgaliski rakstošo mūsdienu autoru jaunākā dzeja. Antoloģijā tika apkopoti un izdoti šādu mūsdienu latgaliešu autoru: Anna Rancāne, Jana Skrivļa-Čevere, Meldra Gailāne, Karonhisake, Līga Rundāne, Līvija Liepdruviete, Baiba Zveigule, Ontons Slišāns, Valentins Lukaševičs, Ingrida Tārauda, Juoņs Ryučāns, Raibīs Suņs, Ilze Sperga, Vita Viļuma, Oskars Seiksts, Emileja Kalvāne dzeja un radošās biogrāfijas. Kā arī tika sagatavots un pievienots pēcvārds, kurā literatūrzinātnieki Ilga Šuplinska, Ilze Sperga, Valentīns Lukaševičs un dzejniece Anna Rancāne izsaka savus viedokļus par latgaliešu literatūru šobrīd un tās pastāvēšanas un attīstības potencēm.

Projekta mērķis bija veicināt latgaliešu literatūras attīstību, literārā procesa ilgstamību un jaunu latgaliski rakstošu autoru ienākšanu literatūrā, kā arī latgaliešu kultūras un literatūras integrēšanos Latvijas kultūrvidē. Mērķis tika sasniegts, jo LgSC uzturētajā latgaliešu kultūras ziņu vortālā www.lakuga.lv ir strauji pieaudzis autoru skaits – arvien vairāk jauniešu un vidējās un vecākās paaudzes cilvēku raksta latgaliski un vēlas publicēties. Tas nozīmē, ka LgSC darbība šajā jomā ir veicinājusi interesi par latgaliešu literatūru kā latgaliešu rakstu valodas izpausmes un lietojuma veidu.
Grāmata „Susātivs” ir domāta latgaliešu literatūras lasītājiem un cienītājiem – tai sabiedrības daļai, kuru interesē latgaliešu literatūras attīstības process: grāmatu rakstītājiem un lasītājiem, Eiropas reģionālo literatūru un latviešu literatūras pētniekiem un citiem interesentiem. Pievienotais pēcvārds atklāj mūsdienu latgaliešu dzejas procesa tendences, kopsakarības un aktualitātes. Izvēlēto autoru antoloģijā apkopotie teksti sniedz ieskatu šī brīža latgaliešu dzejas aktualitātēs un problemātikā.
Nākotnē tiek plānots šo dzejas krājumu atdzejot citās valodās, lai veicinātu latgaliešu dzejas nonākšanu pie lasītājiem, kas nelasa latgaliski, kā arī veicinātu tās attīstību, iekļaušanos Latvijas un Eiropas kultūras procesā. Kā arī izdot publicistiskās prozas izlasi un stāstu krājumu bērniem.

 

Latgaliešu rakstu valodas popularizēšanas, saglabāšanas un attīstības programma, ko pavada vairāku atsevišķu projektu, kas papildina viens otru, īstenošana, interesentiem dod iespēju iepazīties ar latgaliešu rakstu valodu, apgūt to un lietot praktiski. Tā tiek nodrošināta latgaliešu valodas un literatūras, rakstības lietojuma tradīcijas saglabāšanās, aktualitāte un attīstība šodien un pastāvēšana nākotnē.

2009. gadā, kad aprit 105 gadi kopš latīņu drukas aizlieguma atcelšanas Latgalē, LgSC turpina rīkot līdzīgas aktivitātes: noteikumu izplatīšanu, sabiedrības informēšanu un izglītošanu par latgaliešu rakstību, rakstu valodas kursus dažādas Latvijas pilsētās un ciemos, jo uzskata, ka joprojām liela daļa sabiedrības nav ieguvusi un citā veidā neiegūtu informāciju par pareizrakstības noteikumiem un ikdienas saziņā tos izmanto ļoti reti.

2010. gadā LgSC organizē informatīvus braucienus uz Latgales skolām, to laikā tiekoties ar vecāko klašu jauniešiem un iepazīstinot viņus ar mūsdienu latgaliešu rakstu valodas ortogrāfiju un LgSC kā latgaliešu jauniešu NVO darbību un jauniešu iespējām, informē par latgaliskajām aktivitātēm un iespējām gūt par tām informāciju un iesaistīties tajās. Notikuši braucieni uz Preiļu, Dricānu, Tilžas, Baltinavas, Rogovkas un Gaļānu skolām, tiek plānota Ludzas, Nīcgales un citu skolu apmeklēšana.

LgSC pārstāvji piedalās LR Izglītības un zinātnes ministrijas darba grupas darbā, kas izveidota, pamatojoties uz Ministru prezidenta 2010.gada 27.maija rezolūciju Nr.20/L-1116-jur, lai izstrādātu priekšlikumus par nepieciešamo pasākumu nodrošināšanu latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanai, aizsardzībai un attīstībai.